Corpus Domini svētku dievkalpojumu Francisks svinēs Ostijā

Šī gada 3. jūnijā, Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos, Francisks dosies celebrēt Euharistiju nevis uz Svētā Jāņa Laterāna baziliku, kā to pāvesti līdz šim darīja jau vairāk nekā 40 gadus, bet uz piejūras pilsētu Ostiju, kas atrodas aptuveni pusstundas braucienā no Romas. Dievkalpojums notiks Svētās Monikas baznīcas laukumā. Šādai tradīcijas "laušanai" ir savi iemesli.

Francisks vēlas iet sava priekšgājēja pāvesta Pāvila VI pēdās, kurš Ostijā vadīja Euharistisko procesiju tieši pirms 50 gadiem – 1968. gada Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos. Tādā veidā Francisks kārtējo reizi apliecina, ka dod priekšroku perifērijām jeb, runājot precīzāk, eksistences perifērijām, lai būtu kopā ar atstumtajiem un trūkumcietējiem.

Ostijā dzīvo 300 tk. iedzīvotāju. Tā ir otrā lielākā Lacio apgabala pilsēta. Francisku ar šo pilsētu saista īpašas saites. Viņš tur ieradīsies jau trešo reizi. 2015. gada 3. maijā viņš apmeklēja Regina Pacis draudzi. Pēc kāda laikā viņš negaidīti ieradās Stella Maris draudzes teritorijā, lai pirms Lieldienām pasvētītu kādas mājas dzīvokļus. Tas notika vienā no "Žēlsirdības piektdienām", kas bija veltītas žēlsirdības darbiem cilvēka miesas un dvēseles labā, un kad pāvests spontāni devās uz kādu slimnīcu vai citu vietu.

Romas ostas pilsēta ir saistīta ar svēto Augustīnu un viņa māti Moniku. Kā zināms, Augustīns, ko Baznīca atzīst par vienu no visu laiku izcilākajiem doktoriem, savulaik bija attālinājies no ticības un sācis meklēt eksistences jēgu dažādos filozofiskos virzienos, kuri atšķīrās no kristietības. Monika dzīvoja IV gadsimtā Āfrikas kontinenta ziemeļos. Lai arī cik liela mīlestība viņu saistītu uz dzimto zemi, Augustīna māte nevilcinājās to atstāt, lai Ostijā sameklētu savu dēlu, kas turpināja pārdzīvot tumšus, iekšējās apmaldīšanās brīžus. Šeit, Ostijā, svētā Monika arī nomira. Vēsturiskie avoti liecina, ka viņai tad bija 56 gadi. Vairākus gadsimtus vēlāk, Monikas miesas no Ostijas tika pārvestas uz viņas dēla vārdā nosaukto Romas baziliku, kur tās atdusas arī šodien.

2004. gada 14. novembrī Ostiju apmeklēja pāvests Benedikts XVI, kur svētās Aureas bazilikā svinēja Euharistiju svētā Augustīna relikviju klātbūtnē, kas toreiz bija atvestas no Pāvijas. Šīs ceremonijas laikā senā Romas piepilsēta Ostija tika uzticēta svētā Augustīna aizbildniecībai. Kardināls Ratcingers toreiz salīdzināja Augustīnu ar Pazudušo dēlu un novēlēja, lai visa Rietumu pasaule līdzīgi viņam, atgriežas pie Tēva. 

Jānis Evertovskis - Vatikāns