2018-04-20 17:44:00

Pāvests apmeklē Apūlijas apgabalu


Piektdienas, 20. aprīļa rītā pāvests helikopterā devās uz Itālijas dienvidu apgabalu Apūliju, lai pagodinātu Dieva kalpu, priesteri Tonino Bello. Francisks lūdzās pie viņa kapa. “Paldies, mana mazā un nabadzīgā zeme par to, ka esmu dzimis nabadzīgs kā tu, bet tieši tāpēc man esi devusi ne ar ko nesalīdzināmu bagātību saprast nabadzīgos un būt gatavs viņiem kalpot,” kādreiz ir teicis Tonino Bello.

Pāvests apgalvoja, ka saprast nabadzīgos šim priesterim patiešām nozīmēja īstu bagātību. “Nabadzīgie ir Baznīcas bagātība,” sacīja Francisks, uzrunājot Apūlijas ļaudis, kas bija pulcējušies uz tikšanos ar viņu Molfetas ostā. Svētais tēvs aicināja lūgties, lai Dieva kalps Tonino Bello palīdz atteikties no kārdinājuma sekot tiem, kam pieder vara, meklēt sev privilēģijas, piemēroties, lai tikai baudītu dzīves ērtības.

Pāvests atzīmēja, ka priesteris Tonino liek atrasties blakus nabadzīgajiem, kā to darīja Jēzus. Viņš juta nepieciešamību Jēzu atdarināt. Priesteris nebaidījās no trūkuma, bet viņu nomāca fakts, ka cilvēkiem trūkst darba. Viņš izmantoja katru izdevību, lai apliecinātu, ka pirmajā vietā ir jāliek strādnieks un viņa cieņa, nevis peļņa un alkatība. Tonino Bello bija pārliecināts, ka novērst karus var tikai ar rūpēm par trūcīgajiem un centieniem pēc taisnības. Miers ir jāceļ sākot no mājām, ielas, veikaliem, no turienes, kur valda cilvēku kopība.

Savu dzimto novadu Tonino Bello sauca par “logu”, jo no Itālijas dienvidiem tas raugās uz daudziem pasaules “dienvidiem”, kur aizvien vairāk cilvēku slīgst nabadzībā, bet bagātie paliek aizvien bagātāki. “Esiet kā atvērts logs, no kura var pamanīt katru nabadzību, kas atstāj savu nospiedumu vēsturē,” teica Dieva kalps savas dzimtās zemes ļaudīm, “bet visvairāk par visu esiet cerības logs, lai Vidusjūras reģions – vēsturiskais civilizācijas baseins nekad nebūtu kā uzvilkts loks, bet gan viesmīlīga miera arka.”

Pāvests piebilda, ka Apūlijas novadā ir nobriedis šī priestera paaicinājums, uzticība Dievam, jo Dievs ir vienīgais, kas spēj pārveidot dzīvi svētkos. “Ja Kungs iededz uguni sirdī, tad vairs nav iespējams nodzēst cerību,” apliecināja Francisks.

Priesteris Tonino ieviesa kādu jaunvārdu. Viņš mēdza teikt, ka kristiešiem ir jābūt “kontempl-aktīviem”, proti, tādiem, kas vadoties no kontemplācijas, kļūst dinamiski, aktīvi, tādiem, kas nekad nenošķir lūgšanu un darbību. “Vai mēs uzsākam savas gaitas pēc tam, kad esam pabijuši tabernakula priekšā, vai arī sākam tās paši no sevis?” aicināja pajautāt Francisks.

Svētais tēvs atzīmēja, a visos laikos Kungs uz Baznīcas ceļa gājuma noliek lieciniekus, kas iemieso sevī labo Lieldienu vēsti, noliek cerības praviešus visu cilvēku nākotnes labā. No Apūlijas novada Dievs ir licis iziet vienam kā mūslaiku dāvanai un pravietojumam. Dievs vēlas, lai Viņa dāvana tiktu pieņemta, lai Viņa pravietojums tiek aktualizēts. “Nesamierināsimies ar labām atmiņām vien, nekavēsimies nostalģiski pie pagātnes, nedz arī pie pašreizējā laika tenkām, vai bailēm no nākotnes,” aicināja pāvests. Tā vietā viņš pamudināja smelties piemēru no priestera Tonino, kurš bez atlikuma dzīvoja tā, kā to māca Evaņģēlijs.

I. Šteinerte/Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.