Katram kristietim vajadzētu būt pravietim

Baznīca sagaida, lai ikviens no mums būtu pravietis, tas ir, cilvēks, kurš lūdzas, raugās uz Dievu, rūpējas par citiem, bet nebaidās arī teikt patiesību – sacīja pāvests otrdienas, 17. aprīļa, rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš uzsvēra, ka pravietis ne vien norāj, bet arī ir cerības cilvēks. Baznīca vēlas, lai mēs visi būtu pravieši, lai tādējādi stiprinātos mūsu piederība Dievam.

Šodienas pirmajā lasījumā lasām par diakona Stefana nonāvēšanu (sal. Apd 7, 51-8, 1). Tauta pret viņu sacēlās, jo viņš teica tai patiesību. Stefans nebaidījās runāt skarbi: "Jūs, stūrgalvīgie, ar neapgraizītu sirdi un ausīm! Jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam. Kā jūsu tēvi, tāpat arī jūs!" Stefans pārmeta tautai, vecākajiem un Rakstu zinātājiem to, ka tie ir attālinājušies no savām saknēm. Viņu dzīve nesaskan ar mācību. Viņi ir aizmirsuši savu vēsturi. Stefans to aizrādīja, bet tauta negribēja viņā klausīties. Tai bija nocietināta sirds. Šie ļaudis saskaitās uz Stefanu, izmeta viņu ārā no pilsētas un nomētāja ar akmeņiem. Viņš kļuva par Baznīcas pirmo mocekli.

Šai sakarā Francisks atzina, ka tad, kad pravietis, sludinot patiesību, aizskar kādu cilvēka dvēseles stīgu, satricina viņa sirdi, cilvēks vai nu to atver, vai arī vēl vairāk nocietinās, kā rezultātā rodas dusmas un nonāk līdz vajāšanām. Mēs bieži vien ne labprāt klausāmies patiesību. Tā ir neērta.

Bet kā es varu noteikt, ka pravietis saka patiesību? – turpināja Svētais tēvs. Kāda tam ir mēraukla? Pravietim ir taisnība tad, kad viņš ne tikai spēj pateikt patiesību, bet arī raudāt par tautu, kura ir atmetusi patiesību. Jēzus, no vienas puses, pārmet, sakot ļoti asus vārdus: 'Šī samaitātā un laulības pārkāpēju cilts'. No otras puses, Viņš raud par Jeruzalemi. Lūk, tā ir mēraukla. Īsts pravietis ir tas, kurš spēj raudāt par savu tautu un, vajadzības gadījumā, teikt arī stingrāku vārdu. Viņš nav remdens. Viņš vienmēr ir tiešs.

Turpinot homīliju, pāvests atgādināja, ka īsts pravietis nav nekāds "nelaimju vēstnesis". Īsts pravietis ir cerības pravietis. Viņš atver durvis, atjauno saknes, atjauno piederību Dieva tautai, lai ietu uz priekšu. Pravieša uzdevums nav rāšana. Ja tas ir vajadzīgs, viņš var norāt, bet viņš ir tas, kurš plaši atver durvis un palīdz cilvēkiem saskatīt cerības apvāršņus. Francisks piebilda, ka Baznīcai ir vajadzīgi pravieši – nevis tādi, kuri vienmēr un visu kritizē, kuriem nekad nekas nepatīk, bet tādi, kuri lūdzas, raugās uz Dievu, jūt citu sāpes un apraud savas tautas kļūdas, kā arī ir spējīgi pateikt patiesību.

Jānis Evertovskis - Vatikāns