Īsts kristietis nekad nenodod patiesību

Ceturtdienas, 12. aprīļa, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās trīs iezīmēm, kas raksturo īstu kristieti, un uzsvēra, ka kristietis nekad nenodod patiesību. Viņš atgādināja, ka mūsdienās ir vairāk mocekļu nekā to ir bijis jebkad agrāk.

Lieldienu liturģiskais laiks, kas ilgst 50 dienas, ir prieka laiks – norādīja Francisks, uzrunājot Svētās Martas nama kapelā sapulcējušos ticīgos. Šai laikā apustuļi priecājās par Kristus augšāmcelšanos. Pat ja viņos vēl bija šaubas un nedrošība, tomēr tas bija īsts prieks. Līdz Svētā Gara nosūtīšanai viņi priecājās, jo redzēja Kungu. Pat ja viņi vēl nespēja saprast visu, tomēr bija laimīgi. Visu viņiem iemācīja Svētais Gars – kā to vēstī Jaunā Derība.

Šodienas pirmajā lasījumā teikts, ka apustuļiem tika liegts sludināt Jēzu, taču viņi, ar eņģeļa palīdzību atbrīvoti no cietuma, atkal atgriežas templī un māca ļaudis. Tad viņi tiek vesti sinedrija priekšā, kur augstais priesteris atgādina, ka viņiem bija aizliegts mācīt Jēzus vārdā. Pēteris atbild, ka Dievam ir jāklausa vairāk nekā cilvēkiem (sal. Apd 5, 27-33). Vārds "paklausība" tiek lietots arī Evaņģēlijā (sal. Jņ 3, 31-36).

Pirmā lieta, kas bija raksturīga apustuļiem, bija paklausība – uzsvēra pāvests. Tāpat kā Jēzus bija "paklausīgs līdz nāvei", tāpat arī apustuļi bija paklausīgi, sekojot Jēzum. Paklausīt nozīmē izpildīt Dieva gribu. Jēzus mums pavēra paklausības ceļu. Tāpēc paklausība Dievam ir pirmā lieta, kas raksturo arī īstu kristieti. Šajā sakarā Francisks norādīja, ka augstie priesteri, kuri gribēja būt noteicēji, visas lietas kārtoja ar naudu. Uzpirkšanas lieta nonāca pat līdz Kristus kapam, jo karavīriem tika "iesmērēta" nauda, lai neatklātos patiesība par Jēzus augšāmcelšanos. Ar naudu kārto pasaulīgās lietas. Jēzus mūs tomēr brīdina, ka nevaram kalpot diviem kungiem, proti, Dievam un mamonai.

Otrā lieta, kas bija raksturīga apustuļiem, bija liecināšana. Šai sakarā Svētais tēvs atzina, ka kristīgā liecība nereti traucē. Dažreiz arī mēs, kristieši, meklējam visādus kompromisa ceļus, taču kristīgā liecība nepazīst kompromisus. Īsts kristietis ir pacietīgs ar citādi domājošiem, ir iecietīgs, palīdz, bet nekad nenodod patiesību.

"Pirmā lieta – pacietība, otrā – liecināšana, kas ļoti traucē", turpināja pāvests. "Ne velti kopš kristietības sākumiem līdz pat mūsdienām notiek tik daudz vajāšanu. Padomājiet par vajātajiem kristiešiem Āfrikā, Tuvajos Austrumos… Šodien kristieši tiek vajāti vairāk nekā sākumā. Viņi tiek likti cietumā, krustā sisti, viņiem tiek nogriezta galva tikai par to, ka viņi atzīst Jēzu. Viņi liecina līdz pat beigām".

Trešā lieta, kad bija raksturīga apustuļiem, bija konkrētība. Viņi runāja konkrēti, par konkrētām lietām. Viņi "nelidinājās pa mākoņiem", nestāstīja "pasakas". Apustuļi redzēja Jēzu un pieskārās Viņam. Mēs arī esam savā dzīvē pieskārušies Jēzum – atzina Francisks.

Bieži vien gadās tā, ka grēku, kompromisu vai baiļu dēļ mēs aizmirstam par savu pirmo satikšanos ar Jēzu, kuras rezultātā mūsu dzīve izmainījās. It kā mēs atceramies, bet atceramies tikai kaut ko un kļūstam mēreni un virspusēji kristieši. Tāpēc mums vajadzētu nemitīgi lūgt Svēto Garu, lai Viņš dod mums savu žēlastību un palīdz būt konkrētiem. Es taču satiku Jēzu. Viņš pieskārās manai sirdij. Manī mājo Svētais Gars. Varbūt es to ar laiku aizmirsu, tāpēc jālūdz, lai Kungs palīdz man paturēt prātā šo pirmo tikšanos.

Homīlijas noslēgumā pāvests atgādināja, ka šai laikā esam aicināti izlūgt sev un citiem Lieldienu prieku. Runa ir par prieku, ko dod Svētais Gars – prieku paklausīt, prieku liecināt un prieku būt konkrētiem.

J. Evertovskis - Vatikāns