Publicēts pāvesta dokuments par svētumu mūsdienu pasaulē "Priecājieties un līksmojiet"

Pirmdien, 9. aprīlī, tika publicēts pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums par aicinājumu uz svētumu mūsdienu pasaulē "Gaudete et exsultate" ("Priecājieties un līksmojiet"). Aptuveni 40 lappušu garais dokuments, kas sastāv no 5 nodaļām un 177 paragrāfiem nav "traktāts" par svētuma tematu, bet ir aicinājums priecīgi iet svētuma ceļu savā ikdienas dzīvē šodienas pasaulē ar visiem tās apdraudējumiem, izaicinājumiem un iespējām. 

Ko darīt, lai mēs kļūtu svēti? Kādi ir svētuma ienaidnieki? Kādas ir svētuma iezīmes mūsdienu pasaulē? – šiem jautājumiem pievēršas Francisks savā jaunajā apustuliskajā pamudinājumā "Gaudete et exsultate" un apliecina, ka pilnības ceļš ir paredzēts katram cilvēkam. Pāvests vēlējās sākt savu dokumentu tieši prieka garā. Tā nosaukumam izvēlētie vārdi "priecājieties un līksmojiet" ir pārņemti no Mateja evaņģēlija Kalna svētību fragmenta (sal. Mt 5, 12). Ar šiem vārdiem Jēzus uzrunā tos, kuri Viņa dēļ tiek vajāti un pazemoti.

Pirmajā nodaļā Francisks uzsver, ka katrs kristietis ir aicināts būt svēts. Līdz ar to nav iemesla zaudēt dūšu, raugoties uz "šķietami nesasniedzamiem svētuma piemēriem" vai cenšoties "atdarināt kaut ko, kas nav domāts" mums. Svētie, kuri jau līdzinās Dievam, mūs iedrošina un pavada – atgādina pāvests, piebilstot, ka runa ir par svētumu, kas izpaužas visvienkāršākajos ikdienas dzīves žestos un ko bieži vien varam redzēt cilvēkos, kuri dzīvo tepat mums līdzās. "Nebīsties no svētuma!" mudina Francisks. "Svētums neatņems ne tavus spēkus, ne dzīvesprieku. Nebīsties tēmēt augstāk!"

Otrajā nodaļā dokumenta autors atmasko divus smalkus svētuma ienaidniekus, kuriem viņš jau pāris reizes bija pieskāries iepriekš. Runa ir par "gnosticismu" un "pelagiānismu". Pāvests mūs aicina sargāties no maldīgas svētuma izpratnes – no pārspīlēta garīguma un abstraktas dievbijības, kā arī mudina nebaidīties pieņemt Kristus miesas loģiku. No otras puses, viņš atgādina, lai mēs neaizmirstu, ka Dieva žēlastībai pieder primāts pār cilvēciskajiem pūliņiem.

Dokumenta trešajā nodaļā Francisks atklāj astoņus svētuma ceļus, aplūkojot katru Kalna svētību. Tieši šīs svētības ir tās, kas vislabāk atklāj, ko nozīmē būt svētam. Pāvests liek īpašu uzsvaru uz vārdiem "svētīgi žēlsirdīgie", atzīstot, ka šī svētība ir visbūtiskākā kristiešu "uzvedības regula". Būt svētam nenozīmē salikt pie krūtīm kopā rokas un "uztaisīt tādas acis" it kā atrastos ekstāzē. Būt svētam nozīmē dzīvot ar Dievu un mīlēt Viņu, mīlot savus līdzcilvēkus, īpaši, vistrūcīgākos, visatstumtākos un vispamestākos.

Ceturtajā nodaļā pāvests pievēršas dažiem elementiem, kuri ir "absolūti nepieciešami", lai izprastu svētas dzīves stilu. Runa ir par pacietību, lēnprātību, prieku, humora izjūtu, drosmi un dedzību, kopību, pastāvību lūgšanā, kuras vainagojums ir "kontemplācija", nevis "bēgšana no pasaules".

Piektajā nodaļā Francisks aicina cīnīties pret "Ļauno" un atgādina, ka kristīgā dzīve ir nemitīga cīņa "ar pasaulīgo mentalitāti", kas mūs tiecas pārņemt un kuras rezultātā kļūstam remdeni. Svētais tēvs norāda, ka Ļaunais nav pasaku tēls, bet reāla būtne, kas visvisādos veidos mēģina mums stāties priekšā mūsu ceļā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs būtu modri un izmantotu "spēcīgus ieročus", proti, lūgšanu, sakramentus un žēlsirdības darbus. Bez tam, liela nozīme ir arī "izšķiršanai", jo mēs dzīvojam laikmetā, kurā ir bezgala daudz dažādu darbības un izklaides iespēju – sākot jau ar ceļojumiem, brīvā laika pavadīšanu un tehnisko ierīču izmantošanu, kā rezultātā vairs nepaliek neviena brīva brīža, nevienas klusuma spraugas, kad varētu atskanēt Dieva balss. Pāvests lūdz, lai īpaša vērība tiktu piegriezta jauniešiem, kuri visvairāk tiek ierauti virtuālajā pasaulē un atrauti no realitātes. "Izšķirt" nenozīmē atklāt, ko šajā dzīvē citu varētu darīt, bet tas nozīmē saskatīt, kā varam labāk izpildīt savas dzīves misiju, kas mums katram jau ir uzticēta un izteikta Kalna svētībās. 

J. Evertovskis - Vatikāns