Misei ir jāturpinās mūsu ikdienas dzīvē

Trešdienas, 4. aprīļa, vispārējās audiences laikā, noslēdzot katehēžu ciklu par Euharistiju, pāvests norādīja, ka pēc Svētās Mises mums vajadzētu iziet no baznīcas labākiem nekā tajā ienācām. Dalībai dievkalpojumā jākļūst par svētību mūsu turpmākajai ikdienas dzīvei. Ja, turpretī, mēs izejam un turpinām "mēļot" un aprunāt citus, tas nozīmē, ka neesam piedalījušies Misē ar visu sirdi – teica Francisks.

Iesākot audienci, Svētā tēva skatiens pievērsās krāšņajiem ziediem, kas joprojām rotā Svētā Pētera laukumu. Ziedi mūs priecē – viņš atzina. Dažviet, runājot pat par Lieldienām, saka "ziedošās Lieldienas", un tam ir savs pamatojums. Tā var sacīt, jo tā ir Kristus Augšāmcelšanās diena. Kristus ir jaunais zieds, pateicoties kuram zied mūs attaisnošanas un Baznīcas svētuma ziedi. Tā kā Lieldienas svinam visu šo nedēļu, tad Francisks, uzrunājot klātesošos ticīgos, aicināja viņus novēlēt "Priecīgas Lieldienas" bijušajam Romas bīskapam, mīļotajam emeritētajam pāvestam Benediktam XVI, kurš sekoja audiences norisei pa televīziju.

Runājot par Euharistiju, Francisks atgādināja, ka tā ir ne tikai Kristus Ciešanu un Augšāmcelšanās piemiņa, bet – izdzīvošana no jauna. Mise noslēdzas ar priestera svētību, proti, tā tiek "apzīmogota" ar Trīsvienības zīmogu, un ticīgie tiek sūtīti apliecināt savu ticību savā ikdienas dzīvē.

Kristieši neiet uz Misi, lai izpildītu savu nedēļas pienākumu un pēc tam par to aizmirstu – norādīja Francisks. Kristieši iet uz Misi, lai piedalītos Kunga Ciešanu un Augšāmcelšanās noslēpumā un pēc tam vēl labāk dzīvotu kā kristieši. Ar to sākas viņu uzdevums sniegt kristīgu liecību. Mēs izejam no baznīcas "lai ietu mierā" un ienestu Dieva svētību savos ikdienas darbos, mājās, darba vietās, ar savu dzīvi pagodinot Kungu.

Pāvests uzsvēra, ka mums ir jāiziet no baznīcas labākiem nekā bijām iepriekš – dzīvākiem, stiprākiem un dedzīgākiem. Kad saņemam Svēto Komūniju, mūsos ienāk pats Kungs Jēzus, lai sakramentu, ko saņēmām ticībā, paustu tālāk savā dzīvē. Mums jāapzinās, ka Misei ir jāturpinās mūsu dzīvē un mūsu ikdienas izvēlēs. "Mēs nedrīkstam aizmirst, ka svinam Euharistiju, lai kļūtu par Euharistijas cilvēkiem", teica Svētais tēvs. Ko tas nozīmē? Kļūt par Euharistijas cilvēkiem nozīmē ļaut Kristum darboties savā dzīvē, panākt, lai Viņa domas kļūtu par mūsu domām, lai viņa jūtas un izvēles būtu arī mūsu jūtas un izvēles. Tas ir svētums. Būt svētam nozīmē dzīvot un rīkoties tā, kā dzīvoja un rīkojās Kristus (sal. Gal 2, 19-20).

Jo vairāk mēs nomirsim savam egoismam un visam, kas ir pretrunā ar Evaņģēliju un Kristus mīlestību, jo vairāk mūsos būs vietas Svētā Gara spēkam un jo plašāka būs mūsu sirds. Šajā sakarā pāvests mudināja, lai mēs, saņēmuši Kunga Miesu un Asinis, plaši atvērtu savu garu un ļautu sevī darboties Svētajam Garam. Augļiem, ko saņemam Mises laikā, jānogatavojas mūsu ikdienas dzīvē. Mise ir kā tāds kviešu grauds, kas aug ikdienā un nes labo darbu augļus.

Pateicoties Euharistijai, padziļinās mūsu saikne ar Jēzu un kļūst aizvien dzīvāka Kristībā un Iestiprināšanā saņemtā žēlastība. Pateicoties Euharistijai, mūsu sirdī tiek ielieta dievišķā mīlestība, kas mūs attālina no ikviena grēka. Jo dziļākas kļūst mūsu draudzības saites ar Kristu, jo mazāka paliek iespēja, ka mēs varētu no Viņa šķirties, nāvīgi sagrēkojot. Pateicoties regulārai Svētās Komūnijas pieņemšanai, atjaunojas, stiprinās un padziļinās arī mūsu saites ar Baznīcu. Pateicoties Euharistijai, mēs iemācāmies labāk kalpot saviem brāļiem, īpaši tiem, kuri cieš un gaida mūsu mīlestību un atbalstu. Euharistijas svinības ir reāla satikšanās ar Jēzu – piebilda Francisks un novēlēja, lai mūsu dzīvē vienmēr zied cerības, ticības un labo darbu ziedi, un lai smeļamies tam spēkus Euharistijā, vienotībā ar Jēzu.

J. Evertovskis - Vatikāns