Izmantosim Lieldienas, lai atgūtu tīru dvēseles skatienu un saskatītu skaisto

Vienīgais, kurš mūs attaisno, un vienīgais, pateicoties kuram mēs atdzimstam, ir Jēzus. Mums par to nekas nav jāmaksā. Jēzus par mums atdeva savu dzīvību, lai mēs dzīvotu jaunu dzīvi – sacīja pāvests, uzrunājot trešdienas vispārējās audiences dalībniekus. Šoreiz Svētā Pētera laukumā bija pulcējušies aptuveni 12 tk. svētceļnieku. Francisks iesāka 28. marta katehēzi ar jautājumu: Kuri mūsu ticības svētki ir svarīgāki – Ziemassvētki vai Lieldienas? Viņš norādīja, ka tās ir Lieldienas, jo Lieldienas ir mūsu pestīšanas svētki, Dieva mīlestības svētki, kad svinam Kristus nāves un Augšāmcelšanās piemiņu.

Skaidrojot šo svētku nozīmi, Svētais tēvs mūs aicināja bēgt no samaitātības. Viņš uzsvēra, ka mēs visi esam grēcinieki, tomēr mēs nedrīkstam liekuļot un dzīvot “korumpētu dzīvi”. Francisks savā ierastajā stilā arī šoreiz netaupīja skarbākus vārdus un atzina, ka daži kristieši ir, kā viņš tos apzīmēja, “mafiozi kristieši”. Tie ir kristieši, kuri sevi dēvē par tādiem, bet viņu dvēselē valda nāves tumsa un viņi sēj iznīcību arī citos. Viņi liekuļo, jo saka, ka “Jēzus ir augšāmcēlies”, un ka Jēzus viņus ir attaisnojis, bet dzīvo samaitātu dzīvi. “Šiem liekulīgajiem kristiešiem labi nebeigsies”, brīdināja pāvests. “Lūgsimies par viņiem, lai Kungs pieskaras viņu sirdij”, viņš mudināja.

Lielajā ceturtdienā, ar Kunga Pēdējo Vakariņu dievkalpojumu, iesākas tā sauktais “Triduum” jeb Trīs Svētās dienas. Francisks norādīja, ka tās iezīmē mūsu ticības un mūsu aicinājuma pasaulē galvenos etapus. Tās ir mūsu dzīves matrica. Tās nebeidzas ar sišanos ar olām, gardumiem un svētku svinēšanu (pat ja tas ir skaisti un vajadzīgi, jo tie ir arī ģimenes svētki). Pēc Lieldienām sākas misionārais etaps, kura pamatā ir vēsts par to, ka “Kristus ir augšāmcēlies”. Šī vēsts ir mūsu ticības un mūsu cerības pats “centrs”, pats “kodols” – skaidroja Svētais tēvs. Vienīgais, caur kuru mēs atdzimstam, ir Jēzus Kristus – viņš turpināja. Nav neviena cita. Par to mums nekas nav jāmaksā. Mēs saņemam attaisnošanu par brīvu. Jēzus mīlestības lielums slēpjas tanī, ka Viņš atdod par brīvu savu dzīvību, lai darītu mūs svētus, lai mūs atjaunotu, lai mums piedotu. Lūk, tas ir šī Lieldienu “Triduum” pats kodols.

Pāvests norādīja, ka Lieldienu vigīlijas naktī nokristīs trīs pieaugušos, kuri, tādējādi, iesāks savu kristīgās dzīves ceļu. Šai sakarā viņš mūs aicināja skatīties uz augšu, lūkoties tālumā uz horizontu, paplašināt savus apvāršņus. Tā ir mūsu ticība. Tā ir mūsu attaisnošana. Līdz ar Kristību mēs, patiešām, nomirstam pasaulīgajām lietām un pasaulīgajai loģikai, un kopā ar Kristu ceļamies augšā jaunai dzīvei, ko mums jāizdzīvo konkrētā veidā savā ikdienā. Ja kristietis pa īstam ļauj Kristum sevi nomazgāt, ja viņš “novelk veco cilvēku” un “ieģērbjas jaunajā”, tad, neskatoties uz savu grēcīgumu (jo mēs visi esam grēcinieki), viņš nevar būt samaitāts – uzsvēra Francisks, piebilstot, ka Jēzus mūs izglābj no samaitātības.

Svētais tēvs pastāstīja, ka Lieldienās daudzās zemēs bērni tiek nesti pie svētītā ūdens trauka un ar šo dzīvības ūdeni tiek mazgātas viņu acis. Šim žestam ir dziļi simboliska nozīme. Tādā veidā vecāki apliecina, ka grib, lai bērns iegūtu jaunu skatienu un saskatītu visu jauno, ko dāvā Jēzus. Francisks mudināja, lai arī mēs mazgājam savas dvēseles acis, lai tādā veidā spētu saskatīt visu skaisto, un lai darītu to, kas ir labs un skaists. “Es jums iesaku Lieldienu rītā nest bērnus pie ūdens trauka un nomazgāt viņu acis”, mudināja Svētais tēvs. Tātad, pa īstam svinot  Lieldienu noslēpumu, mēs no jauna labāk apzināsimies, kas mēs esam kā kristieši, un kļūsim par pestīšanas instrumentiem citiem.

Vispārējā audiencē piedalījās ar Opus Dei prelatūru saistītie augstskolu studenti no visas pasaules. Šajās dienās Romā ir sabraukuši 2500 studenti no vairāk nekā 150 universitātēm, lai piedalītos 50. saietā “Univ Forum 2018” par tematu “Pārdomāt nākotni”. Pāvests klātesošos jauniešus aicināja izmantot studiju laiku, lai vispusīgi sagatavotos kalpošanai cilvēkam, un mudināja viņus būt priecīgiem ticības vērtību lieciniekiem.

J. Evertovskis - Vatikāns