Dieva mīlestība ir lielāka, nekā to varam iedomāties

“Dieva mīlestība vienmēr ir lielāka, nekā to varam iedomāties,” apgalvo pāvests Francisks. Piektdienas vakarā, iniciatīvas “24 stundas Kungam” ietvaros viņš svinēja Svēto Misi Vatikāna bazilikā. Homīlijā pāvests atgādināja, ka Dieva mīlestība stiepjas tālāk par jebkuru grēku, ko mums var pārmest sirdsapziņa. Dieva mīlestība nepazīst ierobežojumus un robežas. Tai nepastāv šķēršļi, ko mēs, savukārt, esam gatavi likt pret citu cilvēku, baidoties, ka viņš var atņemt mums brīvību.

Mēs apzināmies, ka mūsu grēka sekas ir attālināšanās no Dieva. Taču, tas nenozīmē, ka Dievs attālinās no mums. Vājuma un apjukuma stāvoklis, kurā vietu sev atrod grēks, vēl vairāk kalpo tam, lai Dievs paliktu mūsu tuvumā. Pāvests norādīja, ka pēc šīs apziņas ir jāvadās dzīvē.

Apustulis Jānis saka: “Ja mūsu sirds pārmet mums, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds...” (1 Jņ 3, 20). Pāvests piebilda, ka Dieva žēlastība turpina darboties mūsos, lai stiprinātu cerību, ka nekad mums netiks atņemta Viņa mīlestība, neraugoties uz nekādu grēku, kurā varam iekrist, ja atsakāmies no Viņa klātbūtnes mūsu dzīvē.

Francisks norādīja, ka tā ir cerība, kas mums liek apzināties faktu, ka mūsu dzīvē bieži iezogas nomaldīšanās. Tāpat tas notika ar Pēteri, kurš noliedza Jēzu. Tūlīt pēc tam iedziedājās gailis. Un tad Pēteris atcerējās, ko Jēzus tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu mani noliegsi trīs reizes.” “Izgājis ārā, Pēteris rūgti raudāja,” vēstī Mateja Evaņģēlijs (26,74-75).

Pāvests paskaidroja, ka gaiļa dziesma, šķiet, atgriež realitātē cilvēku, kurš ir apjucis. Pēteris atceras Jēzus teikto, viņa priekšā nokrīt plīvurs, kas bija aizsedzis skatu un Pēteris caur asarām ierauga, ka Dievs atklājas šaustītajā, pazemotajā un viņa noliegtajā Kristū, kas viņa dēļ iet nāvē. Pēteris, kurš bija gribējis mirt par Kristu, nu saprot, ka ir jāļauj, lai Mācītājs nomirtu par viņu. Pēteris bija gribējis iet Jēzum pa priekšu, tomēr Jēzus ir tas, kurš iet nomirt par Pēteri. Un Pēteris to nebija sapratis, viņš nebija gribējis saprast.

Pēterispārliecinās par Kunga žēlsirdību un beidzot saprot, ka Viņš viņu mīl un prasa, lai viņš ļautu mīlēt sevi. Pēteris gūst apskaidrību par to, ka vienmēr bija liedzis Jēzum sevi mīlēt, un nebija gribējis, lai Jēzus viņu mīlētu visā pilnībā.

“Cik grūti ir ļauties patiesai mīlestībai!” teica pāvests. “Vienmēr gribam, lai kaut kas no mums nebūtu saistīts ar atzinību, kamēr patiesībā esam parādnieki par visu, jo Dievs ir pirmais, kas ar savu mīlestību mūs izglābj pilnīgi.” Francisks aicināja lūgties, lai Kungs dod žēlastību iepazīt Viņa mīlestības lielumu, kas dzēš katru mūsu grēku. “Ļausim šķīstīt sevi mīlestībai, lai iepazītu patieso mīlestību,” pamudināja pāvests.

I. Šteinerte/Vatikāns