Krievija: dāvinājums Sīrijas bēgļiem

77 tonnas miltu, cukura, graudu, makaronu, saulespuķu eļļas, piena pulvera, zivju un gaļas konservu pēc Maskavas Pareizticīgo patriarhāta iniciatīvas ir uzdāvināts sīriešu bēgļiem. Palīdzību galveno Krievijas reliģisko kopienu autoritātes ir nogadājušas uz Sīrijas un Libānas bēgļu nometnēm. Tā ir pirmā reize, kad tik augsta ranga reliģiju līderi, to skaitā arī musulmaņi no Krievijas ir devušies uz Sīriju, kopš tur izcēlies karš.

Rūpes par humanitāro iniciatīvu, ko uzsāka Volokolamskas metropolīts Hilarions un kurai savu svētību deva Maskavas patriarhs Kirils, uzņēmās mūks Stefans Igumnovs. Viņš Krievijas Pareizticīgo Baznīcas sastāvā atbild par attiecībām starp kristīgajām konfesijām. Palīdzības vākšanā ar pareizticīgajiem vienojās arī Armēņu Apustuliskās Baznīcas, katoļu, protestantu un musulmaņu kopienas.

Nonākušas Damaskā, palīdzības kravas tālāk tika nogādātas uz 14 sadales punktiem Sīrijā un Libānā. Pēc Sīrijas lielmuftija Badra Ed Dina Hassuna lūguma, daudzas pārtikas paciņas aizceļoja uz Aleppo. Nozīmīga daļa tika nodota bērnu aprūpes iestādēm.

Krievijas Starpreliģiskā delegācija tikās ar vietējām civilajām un reliģiskajām autoritātēm. Īpaši nozīmīga bija tikšanās ar kristīgajiem bēgļiem, kas dzīvo Zahlē. Tiem trūkst gandrīz visa, sākot no elementārajiem iztikas līdzekļiem līdz naudai, ko samaksāt par dzīves vietu, gaismu un apkuri. Daudzi dzīvo nometnēs. Šie cilvēki sastopas ar grūtībām iekārtoties darbā un pierakstīt skolā savus bērnus.

Vizīte Sīrijā Krievijas delegācijai ļāvusi labāk iepazīties ar apstākļiem uz vietas, lai varētu efektīvāk palīdzēt arī turpmāk, ieskaitot daudzo bēgļu atgriešanās organizēšanu.

Neraugoties uz starptautisko organizāciju pūliņiem, bēgļu situācija, jo īpaši to, kuri dzīvo nometnēs, draud pasliktināties un pārvērsties plašā sociālajā  atstumtībā.

I. Šteinerte/VR