Dzīvības cena par vides aizsardzību

2017. gadā ir nogalināti 197 cilvēki, kas darbojās vides aizsardzības jomā. Daži viņus jau paspējuši nosaukt par “zemes upuriem”, kas gājuši bojā “Laudato si” vārdā. Tie ir klusā kara upuri, kas ir cīnījušies dažādās pasaules vietās. Viņu vidū ir zemnieki, iezemieši, vides aktīvisti, kas ir pretojušies pret teritorijas, resursu, dzīvnieku un augu valsts nežēlīgu izmantošanu. Medijos ziņas par šiem upuriem parādās tikai tad, ja to vidū gadās kāda plašāk pazīstama persona. Tāds bija 76 gadus vecais amerikāņu ģeogrāfs Esmonds Bredlijs Mārtins. Viņš bija ANO speciālais sūtnis degunradžu populācijas aizsardzībā. 30 dzīves gadus Mārtins pavadīja Kenijā un daudzreiz riskēja ar dzīvību malu mednieku dēļ. Viņš tika nogalināts savās mājās Nairobi.

2015. gada 3. martā dzīvība tika atņemta hondurasiešu aktīvistei Bertai Kaseres. Neilgi pirms tam viņa tika apbalvota ar Goldmana Vides balvu (Goldman Environmental Prize), kas nozīmes ziņā varētu tikt uzskatīta par Nobela prēmiju vides aizsardzības labā. 2014. gada 28. oktobrī Kaseres apmeklēja Vatikānu un tikās ar pāvestu Francisku.

Nedz individuālas personas, nedz privātie un valdības uzņēmumi ekonomisko interešu dēļ par šķērsli neuzskata nogalināt tos, kas pretojas. Īpaši daudz upuru ir sēts Latīņamerikā, sevišķi Amazonē. Nesen notikušajā vizītē pie Amazones iezemiešu tautām, pāvests Francisks izcēla to nozīmīgo lomu vides aizsardzībā.

Cipari, kas uzrāda nogalināto skaitu pēdējo mēnešu laikā, ir iespaidīgi – 46 cilvēki Brazīlijā, 32 Kolumbijā, 15 Meksikā. Arī citas zemes, tādas, kā Gvatemala, Nikaragva, Hondurasa un Peru, ir bijušas spiestas skaitīt upurus, kas krituši, cenšoties aizsargāt vidi.

Augstu cenu nākas maksāt arī Āzijai un Āfrikai. Filipīnās ir nogalināts 41 cilvēks, Kongo Demokrātiskajā Republikā 13. Šais gadījumos tie ir bijuši aizsargājamo teritoriju uzraugi. Organizācija “Global Witness” savos ziņojumos turpina norādīt uz trauksmaino fenomenu, taču noziedznieki visbiežāk paliek nesodīti. Tie, kas cīnās pirmajās rindās, visbiežāk ir vieni un neaizsargāti.

“Global Witness” norāda, ka cilvēki, kas atļaujas rīkoties un  runāt skaidri, arī turpmāk tiks pakļauti vardarbībai, ja uzņēmumi, investori un valdības savos lēmumos par zemes un dabas resursu izmantošanu neiekļaus vietējās kopienas.

I. Šteinerte/VR