Pāvests tiekas ar semināristiem no Sardīnijas

Sestdien pāvests pieņēma audiencē Pontifikālā Sardīnijas reģionālā semināra audzēkņus un pasniedzējus. Itālijas dienvidos un salās semināri tika atvērti pēc pāvesta Pija XI ierosinājuma, lai jaunajiem aspirantiem uz priesterību būtu ērtāk veikt formāciju. Viens no šādiem semināriem ir Sardīnijas seminārs, kas veltīts Jēzus Vissvētajai Sirdij un kas šogad atzīmē 90 pastāvēšanas gadus. Baznīcai tas ir devis daudzus pastorālos kalpotājus, kas strādā gan vietējās draudzēs, gan arī ir devušies misijā “ad gentes”. Pāvests novēlēja, lai šī atcere dod jaunu impulsu jauno priesteru sagatavošanā kalpojumam Dieva tautai.

Uzrunājot Sardīnijas semināra audzēkņus, pāvests uzsvēra, cik svarīgi nākamajiem priesteriem ir sastrādāties kopā, tai skaitā arī starp dažādām diecēzēm. Sardīnijā, kas ir bagāta ar ticību un reliģiskajām tradīcijām, bet kas kā sala, zināmā mērā ir izolēta no pārējas kontinenta daļas, attiecības starp dažādām diecezālajām kopienām ir īpaši nepieciešamas. Francisks atzīmēja, ka mūsdienu materiālā un garīgā nabadzība vēl aktuālāku padara to, kas vienmēr tiek prasīts, proti, lai priesteri būtu iejūtīgāki pret nabadzīgajiem, lai tie atrastos tiem blakus ar vienkāršas dzīves stilu, lai nabadzīgie jūt, ka dievnami ir kā viņu pirmās mājas. “Tik ļoti ir vajadzīgi Dieva vīri, kas raugās uz būtisko, kas dzīvo pieticīgu un caurskatāmu dzīvi, kas nostalģiski nekavējas pagātnē, bet, saskaņā ar veselīgu Baznīcas tradīciju, raugās uz priekšu.

Pāvests atzīmēja arī, ka garīgais seminārs gan agrāk, gan arī tagad, ir institūcija, kurā smelties teoloģiskās un pastorālās zināšanas, kā arī vieta, kur mācīties dzīvot kopienā. Tā ir vienreizēja misionāro mācekļu skola, kas ir aicināti sekot Jēzum Kristum, būt kopā ar Viņu dienu un nakti, dalīties Viņa krusta un augšāmcelšanās noslēpumā un atvērties Vārdam un Garam.

“Seminārs ir arī uzticības skola,” teica pāvests. Šo uzticību,  pirmkārt, mācāmies no lūgšanas, jo īpaši, no liturģiskās lūgšanas. Šai laikā tiek attīstīta draudzība ar Kristu, kas centrējas Euharistijā un Svēto Rakstu studijās un kontemplācijā. “Nav iespējams veikt savu kalpojumu labi, ja netiek dzīvots vienotībā ar Kristu,” teica pāvests.

Francisks izcēla arī formācijas veicēju izšķirošo lomu, jo priesterības kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no viņiem. Tie ir aicināti strādāt, rādot taisnīgas un viedas dzīves piemēru, lai audzinātu korektas un līdzsvarotas personas, kuras spēj uzņemties un atbildīgi veikt priesterisko misiju.

I. Šteinerte/Vatikāns