Pāvests: Sprediķis nav ne konference, ne lekcija

"Evaņģēlija autentiska ekseģēze ir mūsu dzīves svētums! Kunga Vārds beidz savu gaitu, kļūstot mūsos par miesu un īstenojoties darbos, kā tas notika Marijā un svētajos", – vispārējās audiences laikā teica pāvests. Trešdienas priekšpudienā Pāvila VI zālē uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies vairāk nekā astoņi tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Turpinot katehēzi par Svēto Misi, kas ir Baznīcas sirds un virsotne, pāvests runāja par Dieva Vārda uzklausīšanas un ar to saistītā sprediķa nozīmi.

Dialoga starp Dievu un Viņa tautu kulminācija ir Evaņģēlija sludināšana, ko ievada Alleluja dziedājums. Ar šo dziedājumu ticīgie sveic Kristus ienākšanu, Dieva pestīšanas vēsti. Evaņģēlijā Jēzus uzrunā savu Baznīcu. Svēto Rakstu centrs un pilnība ir Jēzus Kristus, atgādināja pāvests.

Evaņģēlija lasījums notiek svinīgāk nekā citi, un to veic bīskaps, priesteris vai diakons. Ticīgie pieceļas kājās un klausās Dieva Vārdu. Pirms Evaņģēlija lasījuma priesteris un ticīgie apzīmē sev pieri, lūpas un krūtis ar mazu krusta zīmi. Svecēm degot un vīrākam kūpot, tiek svinīgi sludināts Evaņģēlijs, kas uzrunā un pārveido mūsu sirdis. Lasījuma beigās priesteris noskūpsta evaņģēliju. Pāvests uzsvēra, ka Svētās Mises laikā lasām Evaņģēliju lai atklātu to, ko Jēzus ir teicis un darījis priekš mums. Svētais Augustīns saka: "Kristus mute ir Evaņģēlijs. Viņš valda debesu godībā, bet nepārstāj uzrunāt zemi".

Turpinot katehēzi, Francisks skaidroja, ka pēc Evaņģēlija lasījuma priesteris saka sprediķi, kas nav ne meditācija, ne konference, ne lekcija, bet "no jauna atsākts jau atvērtais dialogs starp Kungu un Viņa tautu". Evaņģēlija autentiska ekzeģēze ir mūsu dzīves svētums! 

Citējot apustulisko pamudinājumu "Evaņģēlija prieks", pāvests uzsvēra, ka "sprediķim gan sapulci, gan pašu sprediķotāju jāvirza uz dzīvi pārveidojošu komūniju ar Kristu Euharistijā". Tam, kurš saka sprediķi, ir labi jāsagatavojas šim uzdevumam. Tomēr arī no ticīgajiem tiek pieprasīta zināma piepūle, pirmām kārtām, uzmanība, iekšējā sakopotība. Mēs esam aicināti apzināties, ka katram sprediķotājam ir savi ierobežojumi. Bieži gadās, ka sprediķis pārāk ieilgst vai kļūst nesaprotams. Šādos gadījumos nevajadzētu kritizēt, bet palīdzēt. Un kas priesterim var palīdzēt labāk, ja ne paši ticīgie? 

Pāvests atgādināja, ka Svēto Rakstu lasīšana dara auglīgāku mūsu piedalīšanos Dieva Vārda liturģijā. Kas regulāri nelasa Evaņģēliju, tam ir grūtāk klausīties un saprast Svētās Mises tekstus. Caur Vārda liturģiju, caur Evaņģēliju un sprediķi Dievs uzrunā savu tautu, kas uzmanīgi un godbījīgi Viņu klausās, teica Svētais tēvs.

Tikšanās noslēgumā pāvests atgādināja, ka 8. februārī, svētās Džusepinas Bahitas liturģiskās piemiņas dienā, tiks atzīmēta Pasaules lūgšanu un pārdomu diena pret cilvēku tirdzniecību, kas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Šogad tās temats ir "Migrācija bez cilvēku tirdzniecības". Francisks uzsvēra, ka daudzas kriminālās grupas izmanto imigrantu plūsmu, lai paslēptu savus upurus. Viņš aicināja institūcijas un visus labas gribas cilvēkus apvienot spēkus cīņā pret cilvēku tirdzniecību, aizsargāt cietušos un sniegt viņiem palīdzību.

Francisks apsveica Ziemas olimpisko spēļu dalībniekus. Šis nozīmīgais sporta pasākums notiks Phjončanā, Dienvidkorejā. Tas sāksies 9. februārī. Pāvests apsveica Starptautiskās olimpiskās komitejas locekļus, sportistus, kā arī visus Korejas pussalas iedzīvotājus. Viņš apliecināja garīgo tuvumu lūgšanā un Svētā Krēsla gribu veicināt mieru un tikšanās kultūru. "Lai olimpiskās spēles kļūst par draudzības un sporta svētkiem! Lai Dievs jūs svētī un sargā!" – vēlēja Francisks.

S. krivteža / VR