2018-02-06 14:51:00

Pāvests Lielajā gavēnī: sargieties no viltniekiem, kuri iznīcina mīlestību!


Lielajā gavēnī esam aicināti pārdomāt, vai mūsu sirdi neapdraud viltus pravieši ar saviem meliem, piedāvājot bezvērtīgas lietas un mēģinot apdzēst mūsos mīlestības uguni – norāda pāvests vēstījumā Lielajā gavēnī. Otrdien, 6. februārī, Vatikānā notika dokumenta prezentācija. Tā tematam Francisks izvēlējās vārdus no Mateja evaņģēlija: ,,Tā kā vairosies netaisnības, daudzos izdzisīs mīlestība” (Mt 24, 12). Tie tika sacīti Jeruzalemē Eļļas kalnā, kur sākās Kunga ciešanas. Atbildot uz mācekļu jautājumu, Jēzus pareģo lielu nelaimi un apraksta situāciju, kādā varētu atrasties ticīgo kopiena: lielu pārbaudījumu laikā viltus pravieši daudzus ievedīs maldos un cilvēku sirdīs izdzisīs mīlestība.

Vēstījuma sākumā pāvests atgādina, ka Lielais gavēnis ir  ,,mūsu atgriešanās sakramentālā zīme”, ko ik gadu Dieva Apredzība mums dāvā, lai mēs no visas sirds un ikvienā savas dzīves jomā atgrieztos pie Kunga. Ar šo dokumentu Svētais tēvs grib palīdzēt visai Baznīcai šajā žēlastības laikā dzīvot priekā un patiesībā.

Komentējot minētos Evaņģēlija vārdus, pāvests uzsver, ka Evaņģēlija kodols ir mīlestība, un skaidro, kas ir mūsdienu viltus pravieši. Tie var parādīties kā ,,čūsku vārdotāji”, kas izmanto cilvēku emocijas, lai paverdzinātu citus un virzītu tur, kur paši vēlas – raksta Francisks. Cik gan daudzi Dieva bērni ir mirkļa baudu pārņemti, kļūdaini tās uztverot kā patieso laimi! Cik gan daudzi vīrieši un sievietes dzīvo, aizrāvušies ar sapni par bagātību, kas tos padara par panākumu un sīku interešu vergiem! Cik gan daudzi dzīvo, ticot, ka ir pašpietiekami, un beigās kļūst par upuri vientulībai!

Citi viltus pravieši ir ,,šarlatāni”, kuri piedāvā vieglus un momentālus risinājumus ciešanām, kas tomēr izrādās pilnīgi neefektīvi: cik gan daudziem jauniešiem kā viltus risinājums ir piedāvātas narkotikas, neatbildīgas attiecības, viegla, bet negodīga peļņa! Cik daudzi tiek pilnīgi ieslodzīti virtuālajā dzīvē, kurā attiecības šķiet ātras un vienkāršas, bet vēlāk izrādās dramatiski bezjēdzīgas! Šie krāpnieki, piedāvājot bezvērtīgas lietas, nozog visvērtīgāko: cieņu, brīvību un spēju mīlēt. Tie ir iedomības, kura liek mums tēlot pāvus, maldi, …lai pēc tam kristu izsmieklā; un no izsmiekla atpakaļ parasti neatgriežas. Nav nekāds brīnums: lai izpostītu cilvēku sirdi, sātans, kas ir ,,melis un melu tēvs” (Jņ 8, 44), vienmēr ļaunu ir pasniedzis kā labu, melus kā patiesību. Tādēļ katrs no mums ir aicināts ieskatīties savā sirdī un izšķirt, vai nav šo viltus praviešu melu apdraudēts. Mums jāmācās nepalikt pašreizējā, virspusējā līmenī, bet jāatpazīst tas, kas mūsu sirdīs atstāj labas un paliekošas pēdas. Tas, kas paliek, ir no Dieva un kalpo mūsu labumam.

Vēstījumā pāvests aicina pajautāt sev, kā mūsos izdziest tuvākmīlestība un kāda tam ir zīme? Tuvākmīlestību vairāk par visu iznīcina mantkārība. Drīz vien tai seko Dieva un vēlāk Viņa mierinājuma meklēšanas atraidīšana, dodot priekšroku  pašu pamestībai, nevis mierinājumam, kas rodams Viņa Vārdā un Sakramentos. Tas viss kļūst par vardarbību, kas vērsta pret tiem, kas, mūsuprāt, apdraud mūsu ,,drošību”:  nedzimis bērns, vecs slimnieks, migrants, svešinieks vai līdzcilvēks, kurš nedzīvo pēc mūsu uzskatiem.

Pati radība ir klusa liecība šai tuvākmīlestības atdzišanai, jo ir saindēta zeme, jūras un gaiss. Mīlestība ir atdzisusi arī mūsu sabiedrībā. Mīlestības trūkuma zīme ir  egoisms un garīgais slinkums, sterils pesimisms, tieksme izolēties un iesaistīties nepārtrauktos brāļu konfliktos, pasaulīgā mentalitāte, kas mums liek domāt tikai par ārieni un tādējādi mazina misionāro degsmi.

Ko šajā situācijā mums būtu jādara? – jautā Francisks.  Ja mēs sevī un ap sevi redzam iepriekš minētās pazīmes, lūk, Baznīca, mūsu Māte un skolotāja, līdzās rūgtajām patiesības zālēm Gavēņa laikā kā dziedinājuma rīkus piedāvā arī lūgšanu, žēlsirdības dāvanu došanu un gavēšanu – raksta pāvests.

Veltot vairāk laika lūgšanai, mēs ļaujam no savām sirdīm izravēt mūsu slēptos melus un egoisma formas, lai beidzot meklētu mierinājumu Dievā. Viņš ir mūsu Tēvs, un Viņš vēlas, lai mēs dzīvotu.

Žēlsirdības dāvanu došana dara mūs brīvus no alkatības un palīdz atklāt, ka otrs ir mans brālis: man piederošais nekad nav tikai mans. Kā es vēlētos, lai žēlsirdības dāvanu došana kļūtu par katra no mums patieso dzīvesveidu! – saka Francisks. Un kā es vēlētos, lai arī mūsu ikdienas attiecībās, katra brāļa, kas lūdz palīdzību, priekšā mēs domātu, ka tur ir dievišķās Apredzības sauciens. Ja šodien caur mani Dievs kādam palīdz, vai rīt Viņš nenodrošinās manas vajadzības, Viņš, kuru neviens nevar pārspēt labsirdībā?

Visbeidzot gavēšana novājina mūsu tendenci uz vardarbību, tā mūs atbruņo un kļūst par nozīmīgu izaugsmes iespēju. No vienas puses, tā ļauj mums piedzīvot to, kas jācieš tiem, kas ir trūkumā vai kuri ik dienas piedzīvo izsalkumu. No otras puses, tā pauž mūsu pašu garīgo izsalkumu un slāpes pēc dzīves Dievā. Gavēšana mūs atmodina. Tā padara mūs uzmanīgākus pret Dievu un savu tuvāko. Tā atdzīvina mūsu alkas pēc paklausības Dievam, kurš vienīgais ir spējīgs remdēt mūsu izsalkumu.

Pāvests norāda, ka viņa aicinājums ir adresēts ne vien katoļiem, bet arī visiem labas gribas cilvēkiem, kuri ir atvērti Dieva balsij, un atgādina, lai paturam prātā to, ka Dievs mums vienmēr sniedz iespēju sākt mīlēt no jauna. Ja dažreiz šķiet, ka mūsu sirdīs izdziest tuvākmīlestības liesma, tad Dieva sirdī tas nekad nenotiek!

Vēstījumā lasām, ka arī šogad pāvests ir paredzējis iniciatīvu “24 stundas Kungam”. Tas ir aicinājums visai Baznīcai svinēt Gandarīšanas sakramentu euharistiskās adorācijas kontekstā. Iedvesmojoties no psalma vārdiem ,,bet pie Tevis varam piedošanu atrast” (130, 4), iniciatīva norisināsies no 9. līdz 10. martam. Katrā diecēzē vismaz vienai baznīcai ir jāpaliek atvērtai secīgi 24 stundas, piedāvājot gan euharistiskās adorācijas, gan grēksūdzes iespēju.

Lieldienu vigīlijā mēs no jauna svinēsim Lieldienu sveces iedegšanas aizkustinošo rituālu – raksta pāvests. Ņemta no ,,jaunās uguns”, šī uguns lēnām pārvarēs tumsu un izgaismos liturģisko sapulci. ,,Lai godībā augšāmceltā Kristus gaisma izkliedē mūsu sirds un prāta tumsu” un ļauj mums visiem atdzīvināt mācekļu pieredzi ceļā uz Emmausu. Lai, klausoties Dieva Vārdu un pieņemot Euharistiju, mūsu sirdis ir arvien dedzīgākas ticībā, cerībā un mīlestībā. 

Dokuments tika parakstīts 2017. gada 1. novembrī.








All the contents on this site are copyrighted ©.