2018-01-30 13:59:00

Pāvesta vizīte Ukrainas grieķu-katoļu baznīcā Romā


Svētdienas, 28. janvāra pēcpusdienā pāvests apmeklēja Svētās Sofijas Ukrainas grieķu-katoļu dievnamu Romā. Kopā ar lielu pulku ticīgo augsto viesi šeit sagaidīja arī no Ukrainas atbraukušais Kijevas-Haličas arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks.

“Ienākot šai svētnīcā, esmu izbaudījis prieku, raugoties uz jūsu sejām un dzirdot jūsu dziesmas,” teica Francisks. Viņš atcerējās arī to cilvēku sejas, kuru vairs nav pārējo vidū.  To skaitā ir kardināli Slipijs un Husars, kā arī bīskaps Hmiļs. Pāvests pastāstīja, ka bīskapam Hmiļam, kurš ir apbedīts tieši šai baznīcā Romā, bērnībā viņam ir bijusi izdevība piekalpot Svētajā Misē. To viņš darījis trīs reizes nedēļā un šai laikā iepazinis arī ukraiņu alfabēta burtus. Bez tam, no bīskapa Hmiļa pirmoreiz uzzinājis par situāciju Padomju Savienības zemēs, par ticības vajāšanām, ticīgo moceklību un varonīgo liecību. Savukārt ar Ļubomiru Husaru Horhe Marija Bergoljo vienā dienā tika iecelti kardinālu kārtā.

 Pāvests pieminēja ne vien garīgās kārtas locekļus, bet arī varonīgās  ukraiņu mammas un vecmāmiņas, kas ticību ir nodevušas un nodod tālāk saviem bērniem un mazbērniem. Ir arī ne mazums ukraiņu sieviešu, kuras šobrīd strādā itāļu mājsaimniecībās un auklē šeit bērnus, reizē palīdzot tiem saskarties ar ticību, no kuras paši šo bērnu vecāki ir attālinājušies.

Atsaucoties uz Ukrainas grieķu-katoļu pastorālās programmas nosaukumu “Dzīva draudze ir tikšanās vieta ar dzīvo Kristu”, pāvests homīlijā izcēla divus vārdus – “tikšanās” un “dzīvs”. Vispirms “tikšanās”. Svētais tēvs teica, ka Baznīca ir “tikšanās”, vieta, kur dziedēt vientulību, kur uzvarēt kārdinājumu izolēties un noslēgties, kur smelties spēku, lai pārvarētu paļaušanos vienīgi uz sevi. Kopiena, tātad, ir vieta, kur dalīties priekos un nogurumā, tajā, kas nospiež sirdi, kas nesniedz apmierinājumu dzīvē, kā arī nostalģijā pēc mājām. “Šeit gaida Dievs, lai vienmēr dzīvinātu jūsu cerību, jo tad, kad satiekam Kungu, visu caurvij cerība,” sacīja pāvests. Viņš novēlēja, lai Romas ukraiņu kopiena šeit vienmēr rod ikdienas ceļamaizi, sirds mierinājumu un dziedinājumu savām rētām.

Otrs vārds, ko aplūkoja pāvests, ir “dzīvs”. Viņš teica, ka Jēzus ir “dzīvais”, Viņš ir augšāmcēlies un dzīvs, un mēs Viņu satiekam Baznīcā, liturģijā, Vārdā. “Tātad, ikvienai Viņa kopienai ir jāizgaro smarža,” teica Svētais tēvs. Viņš uzsvēra, ka draudze nav pagātnes atmiņu muzejs, vai ticīgo klātbūtnes simbols kādā teritorijā, bet gan Baznīcas misijas sirds, kur tiek saņemta jauna dzīvība un kurā notiek dalīšanās ar citiem. Tā ir dzīve, kas uzvar grēku, nāvi, skumjas un palīdz saglabāt jaunu sirdi.

Pāvests teica atsevišķus atzinības vārdus ukraiņu sievietēm. Viņas Francisks nosauca par tuvākmīlestības un ticības apustulēm, kuras nes Dieva vēsti daudzām itāļu ģimenēm, kurās kalpo. Francisks šo darbu, kas parasti ir ļoti maz apmaksāts, aicināja uzskatīt nevis par profesiju, bet par misiju, jo ukraiņu mājkalpotājas ir īsts atbalsta punkts daudzo sirmgalvju dzīvē, arī tādu, kuri drīzumā gatavojas pārkāpt mūžības slieksni. Lai arī pēc viena sirmgalvja aiziešanas, parasti atrodas kāds nākamais, kuru aprūpēt, tomēr pāvests aicināja neaizmirst šo cilvēku vārdus, jo viņi būs tie, kuri sagaidīs mūžībā un palīdzēs atvērt durvis “tur, augšā”.

Francisks teica, ka viņam ir saprotamas ilgas pēc mājām, pēc savas zemes, ko šobrīd skar karš un ekonomiskās grūtības. Pāvests apliecināja savu garīgo tuvību un lūdza Miera Karali, lai Ukrainā apklustu ieroči, kā arī, lai šīs zemes cilvēkiem nebūtu jānes neskaitāmi upuri, mēģinot uzturēt savas ģimenes.

Pāvests atzinās, ka ikreiz, ejot gulēt un ceļoties no rīta, viņš “tiekoties ar ukraiņiem”, proti, viņa istabā atrodas arhibīskapa Svjatoslava Ševčuka vēl Argentīnā dāvāts neliels Dievmātes attēls. Kopā ar visnepieciešamākajām lietām tas ir atvests uz Romu. Tāpat kā iepriekš, pāvests liekoties gulēt noskūpstot šo attēlu. To pašu viņš darot, arī pieceļoties no rīta. Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja visu Romas ukraiņu kopienu kopā skaitīt lūgšanu “Esi sveicināta, Marija”.

I. Šteinerte/Vatikāns

 








All the contents on this site are copyrighted ©.