Pāvests: atmest domu, ka dažas kultūras būtu augstākas vai zemākas par citām

Trešdien, 17. janvārī, pāvests ieradās Temuko pilsētā, kas atrodas vairāk nekā 600 km uz dienvidiem no Čīles galvaspilsētas Santjago. Tur viņš celebrēja Svēto Misi “par tautu attīstību” un tikās ar iezemiešiem, kuri kuplināja dievkalpojumu ar savu mūzikas instrumentu skaņām. Homīlijā Francisks runāja par vienotības lielo nozīmi, tās maldīgajiem sinonīmiem un aicināja teikt “nē” jebkāda veida vardarbībai. “Viens no briesmīgākajiem draudiem, kas skar Dieva tautu un visu cilvēci, ir šķelšanās, cīņas un vienu virskundzība pār citiem”, viņš uzsvēra. Jēzus grib, “lai visi būtu viens” (Jņ 17, 21). Šo vienotību ir neatlaidīgi jālūdz no Dieva un jāsargājas no dažiem kārdinājumiem.

Pāvests norādīja, ka viens no lielākajiem kārdinājumiem ir kārdinājums jaukt vienotību ar vienveidību. Jēzus neprasa savam Tēvam, lai visi būtu vienādi un identiski, bet – lai visi būtu vienoti, jo vienotību nevar panākt, izdzēšot dažādības. Vienotība nav ne atdarinājums, ne piespiedu integrācija, ne marģinalizācija. Tautas bagātība pastāv iekš tā, ka katrs dalās savā gudrībā un zināšanās ar citiem. Vienotība pastāv dažādībā, kur valda savstarpējs respekts, kur netiek pieļauta dažādu netaisnību leģitimizācija. Francisks uzsvēra, ka mums ir vajadzīgas bagātības, ko katra tauta var sniegt, un mums pienākas atmest domu par to, ka dažas kultūras varētu būt augstākas vai zemākas.

Vienotība ir māksla klausīties un otru novērtēt – turpināja Svētais tēvs. Mums nepietiek tikai iegūt par citiem informāciju, bet ir jāprot “paņemt” to, ko Svētais Gars viņos ir iesējis kā dāvanu mūsu labā. Un tas mūs ved pie solidaritātes; tas liek mums apliecināt, ka esam viens otram vajadzīgi.

Lai veicinātu vienotību, nedrīkstam izmantot jebkādus līdzekļus. Šajā sakarā pāvests norādīja uz diviem vardarbības veidiem, kas apdraud vienotību. Pirmkārt, mums jāsargājas no skaistiem līgumiem. Nereti dažādas vienošanās ir tikai vārdi, kas reālajā dzīvē tā arī nekad netiek īstenoti. Otrkārt, ir jāsargājas no citu pazemināšanas. Vardarbība izraisa tālāku vardarbību. Iznīcināšana palielina plaisu un šķelšanos. Lai cik lieta būtu taisnīga, ja tiek pielietota vardarbība, tā kļūst nepatiesa. “Tāpēc teiksim ‘nē’ vardarbībai, kas iznīcina. Tā vietā aktīvi meklēsim ne-vardarbības ceļu kā ‘miera politikas stilu’”, mudināja Francisks. Viņš aicināja vienotības labā nenogurstoši meklēt dialogu un lūgt, lai Kungs dara mūs par vienotības instrumentiem.

J. Evertovskis – Vatikāns