Pasaules migrantu un bēgļu dienas norise Vatikānā

Baznīca svētdien atzīmēja 104. Pasaules migrantu un bēgļu dienu. Šajā sakarā pāvests vadīja dievkalpojumu, kurā piedalījās šīs dienas galvenie varoņi no 49 valstīm. Svētā Pētera bazilikā bija sapulcējušies 2 tūkstoši filipīniešu, 1200 ukraiņu, 800 rumāņu un 650 indiešu. Klātesoši bija arī vairāku valstu pilnvarotie vēstnieki pie Svētā Krēsla. Skaidrojot parastā liturģiskā laikā otrajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, Francisks teica:

«Tikko dzirdētais Dieva Vārds šodien aicina apzināties īpašo aicinājumu, ko Kungs dāvā katram no mums. Viņš, tāpat kā Samuelu, arī mūs sauc vārdā un lūdz pieņemt faktu, ka esam radīti kā vienīgās un neatkārtojamās būtnes. Katram cilvēkam ir sava loma pasaules vēsturē. Evaņģēlijā divi Jāņa mācekļi jautā Jēzum: «Kur Tu dzīvo?», liekot saprast, ka no atbildes uz šo jautājumu ir atkarīgas viņu domas par Mācītāju no Nācaretes. Jēzus atbilde ir īsa un skaidra: «Nāciet, un redzēsiet! Šādā veidā iesākas ceļš uz tikšanos, kurā paredzēts arī laiks iepazīt un pieņemt otru cilvēku,» – sacīja pāvests.

Turpinot sprediķi, Svētais tēvs norādīja uz Pasaules migrantu un bēgļu dienas nozīmi. Viņš atgādināja, ka mēs visi esam aicināti iziet pretī otram cilvēkam, atvērt durvis un sirdis. Tas attiecas gan uz imigrantiem, gan uz tiem, kas viņus pieņem. Jaunpienācēju pienākums ir iepazīt un cienīt tās valsts likumus, kultūru un tradīcijas, kurā meklē sev patvērumu. Vietējai sabiedrībai uzņemšana un atzīšana nozīmē atklāt daudzveidības bagātību, pārvarēt aizspriedumus un censties saprast imigrantu potenciālu un cerības, kā arī viņu vājās vietas un bailes, – uzsvēra Svētais tēvs.

Pāvests norādīja uz nepieciešamību atklāt otrā cilvēkā Jēzu Kristu, kurš identificējas ar izsalkušajiem, izslāpušajiem, kailajiem, slimajiem, svešiniekiem un ieslodzītajiem. Svētais tēvs atzina, ka nav viegli pieņemt otra cilvēka kultūru, iejusties viņa situācijā, saprast viņa domas un pieredzi. Tāpēc bieži atsakāmies satikties un nereti ceļam aizsardzības barjeras.

«Reizēm sabiedrība baidās, ka jaunpienācēji izjauks tās iedibināto kārtību, nozags kaut ko no tā, kas ar lielām grūtībām uzcelts. Tomēr arī jaunpienācēji dzīvo ar bažām. Viņi baidās no konfrontācijas, netaisnīgiem spriedumiem, diskriminācijas, sakāves. Šīs bailes ir pamatotas, tās balstītas uz šaubām, kas no cilvēka viedokļa ir pilnībā saprotamas», – sacīja Francisks.

Svētais tēvs skaidroja, ka šaubas un bailes nav grēks. Grēks ir tad, kad mēs atļaujam tām koriģēt savu attieksmi, nosaka mūsu lēmumus, mazina mūsos cieņu un labvēlību pret citiem, un rada naidīgumu un atraidīšanu. Grēks ir atteikties no tikšanās ar otru cilvēku, – Pasaules migrantu un bēgļu dienas dievkalpojuma sprediķī teica pāvests. 

S. Krivteža / VR