2018-01-05 15:58:00

Atjaunot sadarbību starp skolu un ģimeni


Piektdien, 5. janvārī, pāvests pieņēma audiencē Itālijas Katoļu skolotāju asociācijas locekļus. Uzrunā viņš pievērsās trīs jautājumiem – tikšanās kultūrai, sadarbībai starp skolu un ģimeni, un ekoloģiskajai audzināšanai.

Runājot par pirmo jautājumu, Francisks atgādināja, ka izšķiroša nozīme ir pamatiem, kas tiek ielikti bērnos jau skolas pirmajos gados. Kristīgo skolotāju, kuri strādā gan katoļu, gan valsts skolās, uzdevums – veicināt skolēnu atvērtību pret otru cilvēku kā personu, brāli un māsu, kuru vajag iepazīt, pieņemt ar visiem tās trūkumiem un labajām īpašībām, un cienīt. Skolotājiem pienākas ieaudzināt bērnos atvērtību un interesi par apkārtējo pasauli, kā arī spēju to mīlēt un par to rūpēties. Bez tam, tiem pienākas palīdzēt izskaust bērnos iesakņojušos aizspriedumus, kuru rezultātā tie domā, ka, lai labāk izskatītos citu acīs, vajag cīnīties, būt agresīviem un cietiem pret citiem, bet, jo īpaši pret tiem, kuri ir citādāki. Tas ir “gaiss”, ko, diemžēl, daudzi bērni šodien elpo. Tāpēc jāpalīdz viņiem elpot citu – svaigāku un cilvēcīgāku gaisu.

Šajā sakarā, otrkārt, pāvests norādīja, ka liela nozīme ir sadarbībai starp skolu un ģimeni. Pēc viņa domām, šodienas alianses starp skolu, ģimeni un valsti modelis nekam vairs neder; ar to “ir cauri”; ir jāsāk visu no gala. Mums nav nostalģiski jāatgriežas pagātnē, bet, ņemot vērā straujās pārmaiņas, kas skar mūsdienu sabiedrību, jāpieliek visas iespējamās pūles, lai atjaunotu mūsu bērnu un jauniešu labā konstruktīvu savstarpēju sadarbību. Šajā sakarā ir nepieciešama savstarpēja sapratne, proti, vecākiem jāmēģina saprast skolotājus un skolotājiem – vecākus, izbeidzot raudzīties citam uz citu kā pretinieku un pārtraucot vienam otru vainot, bet mēģinot izprast vienam otra reālās grūtības, kas saistās ar audzināšanu, un tādējādi, esot solidārākiem.

Trešais punkts, kuram pāvests pievērsās, bija ekoloģiskā izglītība. Šeit ir runa nevis par dažu jēdzienu atklāšanu, bet tādas rīcības ieaudzināšanu, kuras pamatā būtu rūpes par mūsu “kopīgajām mājām”, proti, radīto pasauli. Šai rīcībai jeb “dzīves stilam” nav jābūt šizofrēniskam, kad, piemēram, tiek veltīta pārlieku liela uzmanība izmirstošajiem dzīvniekiem, bet tai pat laikā pavisam ignorētas veco ļaužu vajadzības un problēmas, vai tiek sargāti Amazones meži un tai pat laikā atstātas novārtā strādnieku tiesības saņemt taisnīgu algu. Tā ir šizofrēnija – uzsvēra Francisks. Turpinājumā viņš paskaidroja, ka ekoloģijai, ko jāmāca bērniem, jābūt integrālai, bet pāri visam, izglītībā ir jāliek uzsvars uz atbildības sajūtu, ņemot kā izejot punktu, konkrētus ikdienas dzīves žestus un izvēles. Skatoties no kristīgā viedokļa, šādas rīcības dziļākais pamatojums meklējams mūsu attiecībās ar Dievu Radītāju un Pestītāju, ar Jēzu Kristu, kurš ir pasaules un vēstures centrs, un ar Svēto Garu, kurš ir ikvienas harmonijas avots.

J. Evertovskis - Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.