Ziemassvētki mums paver ceļu uz dzīvi mīlestībā

Šodien (un īpaši labi to redzam Eiropā) notiek Ziemassvētku nozīmes sagrozīšana, proti, tiek mēģināts atmest jebkādu saistību ar Jēzus piedzimšanu. Tas notiek, lai it kā respektētu tos, kuri nav kristieši. Taču šī “cieņas” izrādīšana ir nepatiesa, un bieži vien aiz tās slēpjas nodoms nostumt pie malas ticību – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Īstenībā, Ziemassvētku būtība pastāv tieši Jēzus piedzimšanā – viņš uzsvēra. Šis notikums ir galvenais un vienīgais īsto Ziemassvētku notikums. Bez Jēzus nav Ziemassvētku! Ja šais svētkos Jēzum ierādām centrālo vietu, tad arī viss pārējais – svētku rotājumi, gaismas, mūzika, dažādi tradicionālie priekšnesumi un ēdieni palīdz radīt patiesu svētku atmosfēru. Turpretī, ja atmetam Jēzu, tad izdziest arī gaisma un viss kļūst šķietams – uzsvēra Francisks.

Tātad, 27. decembra katehēzes mācībā pāvests pievērsās Kristus dzimšanas svētku nozīmei, ko šajās dienās izdzīvojam “ticībā un liturģijas svinēšanā”. Betlēmes notikuma atveidojums un liturģija ar saviem Svēto Rakstu lasījumiem un skaistajām tradicionālajām dziesmām palīdz mums “šodien” piedzīvot Kunga Jēzus Kristus, mūsu Pestītāja piedzimšanu (sal. Lk 2, 11). Tāpat kā savā laikā Betlēmes gani (sal. Lk 2, 9), tā arī mēs, pateicoties Baznīcas sludinātajai vēstij, tiekam vadīti pie patiesās gaismas, kas ir par cilvēku tapušais Dieva Dēls, Jēzus, kuru dzemdēja trūcīga un sabiedrībā nezināma meitene. Viņa tikai ar sava vīra palīdzību laida pasaulē Gaismu… Pasaule neko nepamanīja, bet eņģeļi debesīs, zinot notiekošo, slavēja Dievu.

Tādā pat veidā Dieva Dēls nāk pie mums arī šodien. Jēzus piedzimšana ir Dieva dāvana tumsā un miegā iegrimušajai cilvēcei. Pieredze rāda, ka bieži vien cilvēki labāk izvēlas tumsu, jo zina, ka gaismā atklātos visas tās viņu darbības un domas, kas liktu sarkt un izraisītu sirdsapziņas pārmetumus. Turpinot, Francisks aicināja mūs uzdot sev jautājumu, ko nozīmē pieņemot šo Dieva dāvanu, proti, Jēzu.

Pieņemt Jēzu, kā jau Viņš pats mūs mācīja ar savu dzīvi, nozīmē pašiem ik dienas kļūt par nesavtīgu dāvanu tiem, kurus satiekam savā ceļā. Lūk, tāpēc Ziemassvētkos mēs apmaināmies dāvanām. Mūsu īstā dāvana ir Jēzus, un arī mēs gribam būt par dāvanu citiem. Tā kā mēs gribam būt citiem par dāvanu, tad mēs apmaināmies dāvanām, kas ir kā zīme tai nostājai, ko mums atklāja Jēzus: proti, Viņš, Tēva sūtītais, kļuva mums par dāvanu, un mēs sevi dāvinām citiem.

“Jo Dieva, mūsu Pestītāja žēlastība parādījusies visiem ļaudīm, pamācīdama mūs, lai mēs, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgajām kārībām, apdomīgi un taisnīgi, un dievbijīgi dzīvotu šinī pasaulē” (Tit 2, 11-12), raksta apustulis Pāvils. Pāvests norādīja, ka šajā fragmentā atrodam Ziemassvētku izpratnes atslēgu: Dieva žēlastība parādījās Jēzū, kas ir īsts Dievs un arī īsts cilvēks, kuru Marija laida pasaulē. Tādā veidā, tas ir, līdz ar sava Dēla iemiesošanos, Dievs mums pavēra ceļu uz jaunu dzīvi, kas balstās nevis uz egoismu, bet mīlestību. Jēzus piedzimšana ir viscēlākais mūsu Debesu Tēva mīlestības žests – sacīja Francisks.

Ziemassvētki mums atklāj, ka šīs pasaules vareno tik ļoti iezīmētajā cilvēces vēsturē ienāk Dievs. Un Dievs savas vēstures rakstīšanā iesaista arī tos, kuri atrodas sabiedrības nomalēs jeb, pareizāk sakot, viņi ir pirmie, kurus Dievs grib apdāvināt, kuriem Dievs dāvā savu pestīšanu. Šīm personām, ko pārstāv Betlēmes gani, “parādās spoža gaisma” (Lk 2, 9-19). Gani, kuri bija atstumti, neieredzēti un nievāti, bija pirmie, kuri saņēma svarīgo ziņu par Pestītāja piedzimšanu. Tieši ar šiem cilvēkiem Jēzus izveido draudzību, kas turpinās laikā un dzīvina cerību labākai nākotnei. Dievs grib ar viņiem veidot jaunu pasauli, kurā vairs nebūtu atmesto un pazemoto.

Jēzus ir Dieva dāvana. Ja mēs Viņu pieņemsim, tad arī paši kļūsim par dāvanu citiem, sevišķi tiem, kuri nekad nav tikuši noglāstīti, mīlēti, kuri nav piedzīvojuši maigumu un uzmanību – sacīja pāvests. Ziemassvētki mudina mūs to darīt. Tādējādi Jēzus atkal piedzimst mūsu dzīvē un ar mūsu starpniecību turpina būt par pestīšanas dāvanu visiem mazajiem un atstumtajiem.

J. Evertovskis - Vatikāns