Šodien daudziem bērniem, tāpat kā Jēzum, "nav vietas mājvietā"

Pāvesta Franciska vēstījums "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei")

Dārgie brāļi un māsas, priecīgus Ziemassvētkus!

Betlēmē, no Jaunavas Marijas, ir piedzimis Jēzus. Viņš piedzima nevis no cilvēka gribas, bet tika dots kā mīlestības dāvana no Dieva Tēva, kurš “tā mīlēja pasauli, ka deva savu viendzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību” (Jņ 3, 16).

Šis notikums šodien atjaunojas Baznīcā, kas svētceļo laikā: kristīgās tautas ticība Ziemassvētku liturģijā no jauna izdzīvo Dieva, kas nāk, kas pieņem mūsu mirstīgo miesu, kļūst mazs un nabags, lai mūs izglābtu, noslēpumu. Un tas mūs aizkustina, jo mūsu Tēva maigums ir tik ļoti liels!

Pirmie, kas pēc Marijas un Jāzepa redzēja Glābēja pazemīgo godību, bija Betlēmes gani. Viņi atpazina zīmi, ko eņģeļi tiem sludināja, un viņi pielūdza Bērnu. Šie pazemīgie, taču nomodā esošie vīri, ir paraugs visu laiku ticīgajiem, kas Jēzus noslēpuma priekšā neieļaunojas Viņa nabadzības dēļ, bet, tāpat kā Marija, uzticas Dieva Vārdam un ar vienkāršu skatienu kontemplē Viņa godību. Iemiesotā Vārda noslēpuma priekšā kristieši ikvienā vietā, atkārtojot evaņģēlista Jāņa vārdus, apliecina: “Mēs redzējām Viņa godību, Tēva viendzimušā Dēla godību, kas nāk no Tēva, pilnu žēlastības un patiesības” (1, 14).

Tādēļ laikā, kad pār pasauli pūš kara vēji un novecojis attīstības modelis turpina izraisīt cilvēka, sabiedrības un vides degradāciju, Ziemassvētki no jauna piesaista mūsu uzmanību Bērna zīmei un skubina to saskatīt bērnu sejās – sevišķi to bērnu sejās, kuriem, tāpat kā Jēzum, “nav vietas mājvietā” (Lk 2, 7).

Mēs redzam Jēzu Tuvo Austrumu bērnos, kas turpina ciest starp izraēliešiem un palestīniešiem pieaugošās spriedzes dēļ. Šajā svētku dienā lūgsim no Kunga mieru Jeruzalemei un visai Svētajai Zemei! Lūgsim, lai abās pusēs virsroku gūst labā griba atsākt dialogu, un lai sarunu ceļā beidzot tiktu panākts risinājums, kas ļautu abām valstīm mierīgi pastāvēt līdzās savstarpēji nospraustajās un starptautiski atzītajās robežās. Lai Kungs atbalsta arī to starptautiskās kopienas locekļu pūliņus, kuri, labas gribas vadīti, neraugoties uz nopietnajiem šķēršļiem, palīdz šai izmocītajai zemei rast saskaņu un panākt taisnību un drošību, ko tā jau sen gaida.

Mēs saskatām Jēzu sīriešu bērnu sejās, ko aizvien iezīmē karš, kas šajos gados pārpludinājis zemi ar asinīm. Lai mīļotajā Sīrijā beidzot tiktu panākta katras personas cieņas respektēšana, visiem kopā pieliekot pūles sociālās dzīves atjaunošanā, neatkarīgi no etniskās un reliģiskās piederības. Mēs redzam Jēzu Irākas bērnos, šo zemi joprojām ievaino un šķeļ naids, kas tur valdījis pēdējos piecpadsmit gadus. Un mēs redzam Jēzu arī Jemenas bērnos, kur aizvien nerimst konflikts, kas lielā mērā ir aizmirsts, bet kas atstājis dziļas sekas iedzīvotājos, kuri cieš no bada un slimību izplatīšanās.

Mēs redzam Jēzu Āfrikas bērnos, it sevišķi tajos, kas cieš Dienvidsudānā, Somālijā, Burundi, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālāfrikas Republikā un Nigērijā.

Mēs redzam Jēzu bērnos visā pasaulē, kur vien mieru un drošību apdraud saspīlējumi un jauni konflikti. Lūgsimies, lai izdotos pārvarēt pretestības Korejas pussalā un vairot tur savstarpēju uzticēšanos visas pasaules interešu labā! Mēs uzticam Bērnam Jēzum Venecuēlu, lai atkal varētu atsākties mierīgas sarunas starp dažādiem sabiedrības slāņiem visas mīļotās venecuēliešu tautas labā, kura cieš šo beidzamo gadu politisko sadursmju sekas. Mēs redzam Jēzu bērnos, kuri kopā ar savām ģimenēm cieš konflikta izraisītajā vardarbībā Ukrainā un piedzīvo tā smagās sekas, un lūgsimies, lai Kungs visdrīzākajā laikā dod mieru šai dārgajai zemei.

Mēs redzam Jēzu bērnos, kuru vecākiem nav darba un kuri ar lielām pūlēm cenšas nodrošināt saviem bērniem drošu un mierīgu nākotni. Un redzam Jēzu arī bērnos, kam tikusi nozagta bērnība, jo tiem nākas jau no mazotnes strādāt vai arī viņi tiek algotņu, kam nerūp sirdsapziņa, piespiesti iet karā.

Mēs redzam Jēzu tajos daudzajos bērnos, kas spiesti atstāt savas zemes, ceļot vienatnē necilvēcīgos apstākļos, tādējādi kļūstot par vieglu laupījumu cilvēku tirgotājiem. Viņu acīs redzam dramatisko stāvokli, kādā nonākuši daudzi piespiedu kārtā emigrējušie, kuri pakļauj riskam pat savu dzīvību, lai veiktu ceļojumus pāri saviem spēkiem un kas nereti pārvēršas traģēdijā. Es atkal un atkal redzu Jēzu bērnos, kurus sastapu sava beidzamā ceļojuma pa Mjanmu un Bangladešu laikā, un ļoti ceru, ka starptautiskā kopiena nepārstās strādāt līdz tiktu pienācīgi aizstāvēta minētajā apgabalā dzīvojošo minoritāšu cieņa. Jēzus labi zina, kādas sāpes ir tad, kad netiec pieņemts, un, cik grūti ir, kad nevari atrast vietu, kur nolikt galvu. Lai mūsu sirdis nav Viņam aizvērtas, kā Viņam bija aizvērtas Betlēmes mājas!

Dārgie brāļi un māsas! Arī mēs esam saņēmuši Ziemassvētku zīmi: “Autiņos ietītu Bērnu…” (Lk 2, 12). Tāpat kā Jaunava Marija un svētais Jāzeps, kā Betlēmes gani, pieņemsim Jēzus Bērnā mīlestību no Dieva, kas mūsu labā ir tapis cilvēks! Un centīsimies ar Viņa žēlastības palīdzību darīt mūsu pasauli cilvēcīgāku, šodienas un rītdienas bērnu cienīgāku!

VR