Luksemburga: diskusijas par "dzīves beigām" un par migrantiem

No 10. līdz 12. decembrim Luksemburgā tikās Eiropas Bīskapu konferenču juridiskie konsultanti, lai apspriestu divus jautājumus – migrācija un “dzīves beigas”. Pēdējos gadu desmitos ir pastiprinājušās morālā rakstura problēmas, kas saistītas ar jautājumu “dzīves beigas”. Tas ir noticis izmaiņu laikā, kas skārušas antropoloģisko, sociālekonomisko un medicīnas jomu. Eiropas Bīskapu konferenču paziņojumā teikts, ka laikā, kad aizvien vairāk tiek “privatizēts” “nomiršanas brīdis”, Katoliskā Baznīca atgādina, ka ir jāpavada cilvēks, kas sasniedzis savas šīszemes dzīves norietu. Baznīcas skatījumā, nāve nav dzīves beigas, bet gan atvērtība uz mūžīgo dzīvi. Tāpēc, kad dzirdam teicienu “dzīves beigas”, tad domājam par sagatavošanās un pavadības laiku, nevis par brīžiem, kas būtu jāpavada vientulībā.

Baznīca aicina uzņemties atbildību gan mediķiem, gan ģimenes locekļiem, plašākai kopienai un galu galā valstij. Sanāksmē Luksemburgā Eiropas Bīskapu konferenču juridiskie konsultanti sprieda par ētiskajiem parametriem, pēc kādiem būtu jāvadās likumdošanā.

Bez tam, tikšanās laikā tika runāts par migrantiem, kas ierodas Eiropā. Arī šeit ir nepieciešama organiska politika, kas gūst atspoguļojumu tādos likumos, kas ļauj rūpēties gan par jaunatnācējiem, gan par kopienu, kura tos pieņem. Sanāksmē tika apgalvots, ka arī  šai gadījumā daudzveidīgie jautājumi, tādi, kā ģimenes apvienošanās, bēgļu statuss, patvēruma lūdzēju procedūras, pilsonības piešķiršana, darba normas, sociālās aprūpes sistēma, mazgadīgo situācija un citi, prasa rūpīgu izpēti, lai migranti tiktu uzņemti un integrēti, respektējot vērtības un likumus, pamatojoties uz katra cilvēka cieņu.

I. Šteinerte/VR