2017-12-08 15:28:00

Lai "žēlastības pilnā" palīdz dzīvot skaistu dzīvi un būt jauniem!


“Šodien kontemplējam Bezvainīgās Jaunavas Marijas skaistumu. Pasludināšanas epizode mums palīdz saprast to, ko svinam, jo īpaši caur eņģeļa vēstījumu,” teica pāvests pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”. Erceņģelis Gabriels vēršas pie Marijas ar vārdiem, ko nav viegli iztulkot un kas nozīmē “žēlastības pilnā”, “žēlastības radītā” (Lk 1,28). Pirms saukt viņu par Mariju, eņģelis viņu sauc par “žēlastības pilno”, tādējādi atklājot jauno vārdu, kādu viņai ir devis Dievs un kas viņai pieder vairāk nekā vecāku dotais vārds. Arī mēs viņu tā saucam ikreiz, skaitot lūgšanu “Esi sveicināta”.

Ko nozīmē “žēlastības pilnā”? To, ka Marija ir piepildīta ar Dieva klātbūtni. Un ja viņā pilnībā mājo Dievs, tad Marijā nav vietas grēkam. Tas ir ārkārtējs gadījums, jo pasaulē, ļaunums, diemžēl, ir skāris visu. Ja paraudzīsimies sev iekšienē, tad mēs katrs saskatīsim ēnas puses. Arī vislielākie svētie bija grēcinieki un visas realitātes, pat visskaistākās, ir ļaununa skartas – visas, taču ne Marija. Viņa ir vienīgā cilvēces “vienmēr zaļojošā oāze”, vienīgā, kas nav ļaunuma saindēta, kas ir bezvainīgi radīta, lai ar savu “jā” pilnībā pieņemtu Dievu, kas nāca pasaulē un uzsāka jaunu vēsturi.

Ikreiz, kad Mariju atzīstam par “žēlastības pilno”, izsakām viņai vislielāko komplimentu, to pašu, ko viņai izteica Dievs. Skaists kompliments, ko vēlamies veltīt kādai kundzei, ir teikt, ka viņa izskatās jauna. Savukārt, kad Marijai sakām, ka viņa ir “žēlastības pilna”, zināmā mērā sakām arī to pašu, ko sakām kundzei, taču visaugstākajā līmenī. Patiešām, mēs atzīstam viņu par vienmēr jaunu, jo viņa ir grēka un līdz ar to arī vecuma neskarta. Ir tikai viena lieta, kas padara vecus un tas nav gadu skaits, bet gan grēks. Grēks dara vecus, jo tas pakļauj sklerozei sirdi. Tas to aizver, dara inertu, liek tai novīst. Taču “žēlastības pilnā” ir bez grēka. Tāpēc viņa vienmēr ir jauna, viņa ir “jaunāka par grēku” un “visjaunākā no visa cilvēku dzimuma”, kā franču rakstnieks Žoržs Bernanoss to ir teicis savā romānā “Lauku priestera dienasgrāmata” (Journal d'un curé de campagne), pēc kuras vēlāk uzņemta arī filma.

Šodien Baznīca Marijai izsaka komplimentus, saukdama to par “skaistu visā pilnībā”, par “tota pulchra”. Gluži tāpat kā viņas jaunība nav atkarīga no gadu skaita, tāpat arī viņas skaistums nav atkarīgs no ārējā izskata. Kā liecina šīsdienas Evaņģēlijs, Marija ārēji ne ar ko neatšķiras, viņa nāk no vienkāršas ģimenes, pazemīgi dzīvo Nācaretē, maz pazīstamā ciematā. Viņa nebija slavena. Arī tad, kad Mariju apmeklēja eņģelis, neviens to nezināja. Tai dienā tur neatradās neviens reportieris. Dievmāte nebaudīja arī pārticīgu dzīvi, gluži pretēji, to visvairāk iezīmēja raizes un nemiers. Kā teikts Evaņģēlijā, viņa bija ļoti satraukta un kad eņģelis no viņas attālinājās, viņas problēmas palielinājās vēl vairāk.

Tomēr, neraugoties uz to, “žēlastības pilnā” dzīvoja skaistu dzīvi. Kāds bija viņas noslēpums? jautāja pāvests. Viņš paskaidroja, ka to varam saprast, vēlreiz paraugoties uz Pasludināšanas epizodi. Daudzos mākslas darbos Marija tiek attēlota sēžot eņģeļa priekšā ar nelielu grāmatiņu rokās. “Šī grāmata ir Svētie Raksti,” paskaidroja Francisks. Tādā veidā Marija klausījās Dievu. Dieva Vārds bija viņas noslēpums. Būdams tuvu Marijas sirdij, Vārds vēlāk iemiesojās viņas klēpī. Paliekot ar Dievu, veicot ar Viņu dialogu katrā dzīves brīdī, Marija savu dzīvi darīja skaistu. Nevis ārišķība, nevis pārejošais, bet gan Dievam pievērsta sirds ir tā, kas dzīvi padara skaistu. “Raudzīsimies šodien ar prieku uz žēlastības pilno!” aicināja pāvests. “Lūgsim, lai viņa mums palīdz palikt jauniem, teikt “nē” grēkam un dzīvot skaistu dzīvi, sakot “jā” Dievam.”

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests sveica klātesošos, jo īpaši ģimenes un draudžu grupas. Franciska sveicieni bija veltīti arī Rokka di Papa pilsētiņas sportistiem, Milānas saleziāņu skolu audzēkņiem, Itālijas Katoļu akcijai, kas Bezvainīgās Jaunavas Marijas ieņemšanas svētkos atjauno savus solījumus. Pāvests aicināja garīgi vienoties ar viņu tradicionālajā Dievmātes pagodināšanas brīdī iepretim viņas Bezvainīgās Ieņemšanas godam uzstādītajai statujai Spānijas laukumā. Šeit pāvesti ik gadus ierodas 8. decembra pēcpusdienā, lai lūgtos un kā pateicību Dievmātei, noliktu ziedu vainagu.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.