Pāvests viesojas pie Mātes Terēzes dibinātā ordeņa māsām

Pāvesta Franciska vizītes Bangladešā pēdējās dienas pasākumi bija Žēlsirdības māsu kongregācijas mājas apmeklējums, tikšanās ar priesteriem un konsekrētajām personām, aizlūgums pie garīdznieku kapiem un tikšanās ar jauniešiem.

2. decembrī plkst. 10.00 pēc vietējā jeb 5.00 pēc Romas laika Francisks ieradās svētās Mātes Terēzes dibinātās kongregācijas māsu mājā, kas atrodas Tejgaonas rajonā. Pāvestu sagaidīja Dakas palīgbīskaps Pauls Ponens Kubi un divas māsas – kopienas un provinces vadītājas. Bērnu pavadīts, Francisks ienāca zālē, kur viņu gaidīja māsu aprūpētās personas – slimi, nabadzīgi cilvēki. Tajā pašā laikā mājas pagalmā dziedāja bērnu koris. Uzruna nebija paredzēta. Pāvests uzdāvināja māsām svētās Mātes Terēzes svētbildi.

Vizītes nākamais punkts bija tikšanās ar priesteriem, konsekrētajām personām, semināristiem un klosteru novičiem, kas norisinājās Dakas Svētā Rožukroņa baznīcā. Pāvests noklausījās vairāku cilvēku liecības. Priesteris runāja par pastorālo darbu, klostermāsa par savas institūcijas kalpošanu nabadzīgām sievietēm un bērniem, kāds vecs klosterbrālis aizrautīgi stāstīja par aicinājuma skaistumu, bet seminārists par sava aicinājuma uz priesterību atklāšanu.

Svētais tēvs atzina, ka bija sagatavojis astoņu lappušu garu uzrunu. Taču to viņš nelasīja, bet atdeva kardinālam Patrikam D’Rozario, lūdzot pārtulkot uzrunu bengāļu valodā. Francisks skaidroja pravieša Isaja vārdus: «Izaugs atvase no Jesses celma, un no viņa saknes uzplauks zieds, un pār viņu dusēs Kunga Gars – gudrības un saprāta gars, padoma un stipruma gars, zināšanas un Kunga bijības gars». Pāvests uzsvēra, ka Dievs dāvā spēku augt. Mums pienākas pieņemt un īstenot Kunga aicinājumu. Francisks atzina, ka tā ir patiesība, ka nakts melnumā atnāk ienaidnieks un iesēj nezāles. Tāpēc ir nepieciešams rūpēties par labās sēklas izdīgšanu un augšanu, viņš atgādināja.

Pāvests runāja arī par egoismu, kas iezogas gan ekleziālo, gan reliģisko kopienu dzīvē. Viņš citēja kardināla Torāna vārdus, kurš bija teicis, ka Bangladeša ir paraugs starpreliģiju dialoga veicināšanā. Atklāts dialogs ir vajadzīgs arī kopienās. Harmonijas ienaidnieks ir aprunāšana, teica pāvests. Viņš aicināja nekad nerunāt slikti par otru cilvēku. Aprunāšanu viņš salīdzināja ar terorismu. Svētais tēvs norādīja uz nepieciešamību izdzīvot savu dzīvi ar prieku, jo bez tā nav iespējams kalpot Dievam.

Pēc tam pāvests ieradās draudzes kapsētā, kur atdusas vairāki garīdznieki, lai aizlūgtu par viņiem. Svētais tēvs iededza sveci un pasvētīja kapa vietas. Vēlāk viņš devās uz Svētā Rožukroņa baznīcu, ko 1677. gadā bija uzcēluši portugāļu misionāri. Šodien tā pārveidota par pastāvīgās adorācijas kapelu. Tur pāvestu sagaidīja bīskaps Dinajpurs Sebastians Tudu un klostermāsas. Baznīcā bija sapulcējušies vairāk nekā 200 bāreņi un māsas, kuras rūpējas par viņiem. Francisks sasveicinājās ar visiem un deva tiem savu svētību. Pēc tam viņš atgriezās nunciatūras mītnē, lai paēstu pusdienas un mazliet atpūstos.

S. Krivteža / VR