Pāvests Mjanmas jauniešiem: Esiet drošsirdīgi, nesavtīgi un priecīgi!

Pilns dievnams un tā apkārtne krāsainos tautas tērpos ģērbušos gaišu un priecīgu jauniešu, kuru dziesmu skaņās bija saklausāmas grūtībās pārbaudītās ticības spēka vibrācijas – šāda aina pavērās pāvesta acu priekšā vizītes Mjanmā pēdējās dienas rītā. Pirms doties uz Bangladešu, Francisks Jangonā celebrēja Svēto Misi, kurā piedalījās vairāki tūkstoši jauniešu. Viņš klātesošos aicināja būt drosmīgiem, nesavtīgiem un, jo sevišķi, priecīgiem.

Bezvainīgajai Ieņemšanai veltītajā Jangonas neogotiskā stila templī, pāvests, nelielas vēja pūsmas atsvaidzināts pēc lielā mitruma un karstuma, kāds Mjanmā valdīja viņa vizītes pirmajās dienās, šīs zemes jauniešiem atgādināja, ka viņi ir “priecīgā vēsts”. Viņi ir Baznīcas ticības uz Kristu konkrētās zīmes Vienlaikus Svētais tēvs jautāja, kur paliek šī “priecīgā vēsts” tad, kad sastopamies ar netaisnīgumu, nabadzību, trūkumu un bēdām pasaulē? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir vajadzīgs ļoti skaidrs vēstījums – viņš piebilda.

“Es gribu, lai cilvēki zinātu, ka jūs, Mjanmas jaunie vīrieši un jaunās sievietes, nebaidāties ticēt Dieva žēlsirdības labajai vēstij, jo Dievam ir vārds un seja, proti, Jēzus Kristus”, sacīja Romas viesis. “Tāpēc, būdami šīs priecīgās vēsts vēstneši, esiet gatavi atklāt Baznīcai, savai zemei un pasaulei cerības vārdu!”

Francisks skaidroja, ka ir vajadzīgs, lai jaunieši dedzīgi aizstāvētu cilvēktiesības, iestātos par taisnīgumu, veicinātu mīlestību un no Jēzus saņemto mieru. Tāpēc viņiem ir jāsaklausa Jēzus balsi. Lai saklausītu, vispirms ir jāsatiek Jēzu lūgšanā, jāuztic Viņam visu, kas mums ir “uz sirds” – visas savas bailes, raizes, sapņus un cerības. Balstoties uz šodienas Pirmo lasījumu no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (sal. 10, 9-18), pāvests uzdeva jautājumu: Kā gan lai sadzird Jēzus balsi, ja nav vēstneša? Šajā sakarā viņš mudināja jauniešus būt par “mācekļiem misionāriem” – Jēzus priecīgās vēsts vēstnešiem, sevišķi, savu vienaudžu un draugu vidū, kā arī aicināja tos nebaidīties sēt cilvēkos “nemieru” un skubināt viņus domāt. “Gribu jūs lūgt, lai jūs kliedzat”, aicināja Svētais tēvs. “Kliegt nevis ar balsi, bet “kliegt” ar savu dzīvi, ar sirdi, lai tādā veidā kļūtu par cerības zīmēm tam, kurš ir mazdūšīgs, par slimajiem pretī izstieptu roku, lai ar savu smaidu paustu viesmīlību pret svešiniekiem un atbalstītu tos, kuri ir vientuļi.

Turpinājumā pāvests piebilda, ka Mises beigās visi tiekam sūtīti dalīties saņemtajās dāvanās ar citiem. Taču mēs to nedarām vienatnē, jo mums līdzi iet Jēzus, kurš aicina sekot Viņam, tāpat kā Viņš aicināja sv. Andreju, kura dienu šodien svinam. “Mums nav jāsteidzas uz priekšu ar saviem spēkiem”, uzsvēra Francisks. Noslēgumā viņš atgādināja, ka dažus jauniešus Kungs paaicinās uz priesterdzīvi, lai tie kļūtu par “cilvēku zvejniekiem”, citus – uz konsekrēto dzīvi, bet vēl citus – uz dzīvi laulībā, lai tie būtu mīloši tēvi un mīlošas mātes. “Lai kāds būtu jūsu aicinājums, mudinu jūs: Esiet drosmīgi, esiet nesavtīgi un, jo sevišķi, esiet priecīgi!”, sacīja pāvests, aicinot Mjanmas jauniešus sekot Dievmātes paraugam un ar lēnprātību un drosmi nest citiem Jēzu un Viņa mīlestību.

J. Evertovskis / VR