Pāvests ierodas Bangladešas galvaspilsētā Dakā

30. novembrī pāvests uzsāka savas vizītes Dienvidāzijā otro posmu. Pulksten 15.00 pēc vietējā jeb 11.00 pēc Latvijas laika Francisks ieradās Bangladešas galvaspilsētā. Lidojums no Jangonas uz Daku ilga vairāk nekā divas stundas. Dakā dzīvo aptuveni 16 miljoni iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Burigangas upes krastā. Daka ir valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs.

Dakas arhidiecēze izveidota 1886. gadā. Tās teritorijā dzīvo vairāk nekā 23 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 76 tūkstoši ir katoļi. Pastorālo darbu veic 44 priesteri. Arhidiecēzi vada kardināls Patriks Di Rozario.

Dakas starptautiskajā lidostā Romas bīskapu sagaidīja Bangladešas Tautas Republikas prezidents Abduls Hamids. Divi bērni pasniedza viesim ziedu pušķi un vāzi ar zemi, ko viņš pasvētīja. Klātesoši bija arī vairāki bīskapi un daži desmiti ticīgo. 40 bērni dejoja tradicionālo deju.

Pāvesta vizītes Bangladešā pirmais pasākums bija Nacionālā mocekļu memoriāla apmeklējums. Kalna smailei līdzīgā kritušo piemiņas vieta atrodas 35 km no Dakas. Brīdī, kad pāvests nolika ziedu vainagu, atskanēja taures skaņas un tika nolaists karogs. Noslēgumā Francisks parakstījās Viesu grāmatā un iestādīja koku «Miera dārzā».

30. novembrī pāvests apmeklēja arī Dakas memoriālo muzeju, kas veltīts Bangladešas pirmajam prezidentam Šeiham Mudžiburam Rahmanam, kuru sauc par «neatkarības idejas tēvu». Prezidents un viņa ģimenes locekļi tika nogalināti 1975. gada 15. augustā. Muzejā skatāmas daudzas fotogrāfijas un sadzīves priekšmeti. Ēkas sienās joprojām redzamas ložu atstātās pēdas. Francisks tikās ar Šeiha Mudžibura Rahmana tuviniekiem. Šajā piemiņas vietā pāvests nolika ziedus un brīdi lūdzās.

Nākamais «pieturas» punkts bija tikšanās ar Bangladešas prezidentu Abdulu Hamidu. Viņš dzimis 1944. gadā, ieguvis jurisprudences doktora grādu Dakas universitātē. Pulksten 17.00 pēc vietējā jeb 12.00 pēc Romas laika Francisks ieradās Prezidenta pilī. Tikšanās noritēja vienā no reprezentācijas telpām. Pēc tam Hamids pavadīja pāvestu uz blakus esošo zāli, kur bija sapulcējušies valdības, diplomātiskā korpusa un sabiedriskās dzīves pārstāvji. Uzrunā Francisks pateicās prezidentam par uzaicinājumu apmeklēt Bangladešu un sirsnīgajiem apsveikuma vārdiem. «Es vēlos turpināt iet savu priekšgājēju – Pāvila VI un Jāņa Pāvila II pēdās, un lūgties par brāļiem un māsām, nest viņiem mīlestības un cerības vēsti. Bangladeša ir valsts, kas pāvestu sirdīs ir ieņēmusi nozīmīgu vietu», – atzina Francisks.

Bangladeša ir arī lielu un mazu upju bagāta zeme, kas veicina savas valodas un kultūras attīstību. Pāvests uzsvēra, ka neviena kopiena un tauta nevar attīstīties izolācijā. To saprata arī šīs valsts dibinātāji, gara acīm skatot mūsdienīgu un atvērtu sabiedrību, kur katrs cilvēks un katra kopiena dzīvotu brīvībā, mierā un drošībā, kur tiktu respektēta katras personas cieņa un tiesības. Francisks norādīja arī uz Bangladešas tautas solidaritātes un humānisma garu, uzņemot un rūpējoties par bēgļiem.

30. novembra pēcpusdienā Francisks ieradās Apustuliskās nunciatūras mītnē, kas atrodas Dakas eskluzīvā rajonā, kas tiek saukts arī par «diplomātu» rajonu, jo tur atrodas daudzu valstu vēstniecības. 1. decembrī pāvests vadīs dievkalpojumu, kura laikā iesvētīs par priesteriem 16 diakonus.

S. Krivteža / VR