Naudas pielūgšanas kults nogalina bērnus

Šajos laikos, kad mediji mums ziņo par tik daudzām katastrofām un netaisnībām, kas īpaši skar bērnus, pacelsim uz Dievu savas “karstās” lūgšanas, lai Viņš atgriež cilvēku sirdi – lai tie iepazītu Kungu un izbeigtu pielūgt naudas dievu – ar šādu aicinājumu pie ticīgajiem vērsās pāvests pirmdienas, 23. oktobra, rīta Svētās Mises laikā. Komentējot Evaņģēlija fragmentu par bagātnieku (sal. Lk 12, 13-21), kuram nauda un bagātības bija kļuvušas par dievu, Francisks atgādināja, ka balstīt savu dzīvi uz šīs zemes labumiem ir liela neprātība un ilūzija. Turpretī, vislielākā vērtība ir mūsu attiecības ar Kungu – viņš uzsvēra.

Vīrs, par kuru runā Lūkass, ieguvis ražas pārpilnību, nespēj apstāties. Viņš domā būvēt lielākus šķūņus un, kā norādīja pāvests, savā fantāzijā grib paildzināt savu dzīvi. Viņš grib “saraust” sev mantu līdz nelabumam. Viņš nezina mēru. Viņš nokļūst galvu reibinošā patēriņa apburtajā lokā. Un tad iejaucas Dievs. “Kad cilvēks kļūst par naudas vergu, Dievs pieliek punktu. Viņš ierobežo šo pieķeršanos naudai”, turpināja Svētais tēvs. “Tā nav pasaka, ko Jēzus stāsta. Tā ir realitāte. Tā ir mūsdienu realitāte. Daudzi cilvēki dzīvo, lai pielūgtu naudu. Daudziem nauda ir kļuvusi par dievu. Daudzi dzīvo tikai naudas dēļ un viņu dzīvei nav jēgas. Tāpēc Jēzus saka: ‘Tā iet tam, kas krāj mantu, bet nav bagāts pie Dieva’”.

Kad bagātais vīrs ieslīgst dziļā apmierinātībā par saviem iekrājumiem, Dievs viņam saka: “Tu, neprātīgais! Šajā naktī tavu dvēseli atprasīs no tevis, un kam paliks tas, ko esi krājis?”. Turpinot homīliju, Svētais tēvs pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem Argentīnā, kāds bagāts uzņēmējs nopirka sev villu, neskatoties uz savu smago slimību. Viņš zināja, ka ir smagi slims, bet nedomāja, ka jau pavisam drīz tam nāksies nostāties Dieva priekšā. Tādi cilvēki ir arī šodien. Viņi alkst pēc naudas un bagātībām. Viņiem visa ir pa pilnam, kamēr, tai pat laikā, daudziem bērniem nav ko ēst, nav medicīniskās aprūpes, nav izglītības. Daudzi tiek pamesti un spiesti dzīvot kā bāreņi.

Šai kontekstā pāvests netaupīja diezgan skarbus vārdus, sakot, ka tā ir “slepkavnieciskā elkdievība”, kuras rezultātā uz upuru altāra tiek salikti cilvēki. Kā piemēru, viņš minēja rohindžas etniskās grupas ļaudis, kuri ir spiesti bēgt prom no Mjanmas. Viņu ir 800 tūkstoši, bet no tiem – 200 tūkstoši ir bērni, kuriem nav ko ēst un kuri nevar saņemt medicīnisko aprūpi. Šīs lietas notiek šodien! Tas, par ko Kungs runā Evaņģēlijā, nav pagātne. Tā ir mūsdienu realitāte – uzsvēra Francisks, aicinot lūgties, lai Dievs atver sirdi tiem, kuri pielūdz naudas dievu, un, lai Viņš atver arī manu sirdi, ka arī es neiekrītu šajos velna slazdos.

Tātad, pieķeršanās bagātībām viens rezultāts ir nabadzība un bads, bet otrs iznākums ir kari, tai skaitā, arī nesaskaņas ģimenes locekļu starpā. Pāvests atzina, ka visi zinām, kas notiek tad, kad jādala mantojums. Tad sākas naids starp ģimenēm vai ģimenes locekļiem un notiek šķelšanās. Vienīgā izeja un vienīgais ceļš ir kļūt “bagātiem pie Dieva”. Cita ceļa nav. Būt bagātiem Dievā. Alkatība un pieķeršanās naudai ieved strupceļā. Tāpēc mums ir jābūt neatlaidīgiem lūgšanā un jāizvēlas Dievs par savas dzīves stipro pamatni.

J. Evertovskis / VR