Dievs aicina mūs sludināt cerību visiem cilvēkiem

Saulainās un vasarīgi siltās svētdienas, 8. oktobra, pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāk nekā 30 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm, lai noklausītos pāvesta uzrunu un saņemtu viņa svētību. Pirmās piecas minūtes neko nevarēja dzirdēt, jo radās problēma ar mikrofonu. Pēc īsa brīža Svētais tēvs savu uzrunu sāka no gala.

Apcerē pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Francisks skaidroja svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus stāsta līdzību par vīnkopjiem. Kāds namatēvs iestādīja vīnadārzu, apjoza to ar mūri, izraka tajā vīna spiestuvi, uzcēla torni un, iznomājis to vīnkopjiem, pats aizceļoja. Viņiem tiek uzticēts vīnadārzs. Viņu pienākums to sargāt un kopt, lai tas nestu augļus. Vīnogu novākšanas laikā saimnieks sūta strādniekus savā vīnadārzā. Taču vīnkopji atsakās atdot ražu īstajam saimniekam. Viņi sagrāba kalpus, vienu sasita, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem. Tomēr saimnieks pret viņiem izturas ar lielu pacietību. Viņš sūta citus kalpus, skaitliski lielāku grupu, bet rezultāts tāds pats. Beigās viņš nolemj sūtīt savu dēlu. Taču šie vīnkopji, savas iedomības cietumnieki, nogalina arī dēlu, domādami, ka tādā veidā iegūs viņa mantojumu.

"Šajā stāstā runa ir par derību, ko Dievs noslēdza ar cilvēci un kurā piedalīties esam aicināti arī mēs. Tomēr derības vēsturē, tāpat kā katrā mīlestības vēsturē, redzam gan gaišus un priecīgus, gan nodevības un atmešanas brīžus. Lai saprastu, kā Dievs Tēvs reaģē uz savas mīlestības un savas derības atmešanu, Evaņģēlijā aprakstītā namatēva mutē tiek likts jautājums: «Kad nu vīnadārza saimnieks pārnāks, ko gan viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?» Šis jautājums liecina, ka Dieva vilšanās, ko rada cilvēka nekrietnā rīcība, nav Viņa pēdējais vārds! Tajā atklājam kristietības novitāti. Atklājam Dievu, kurš, lai gan noskumis par mūsu grēkiem, nemaina savus vārdus, neatkāpjas un nemeklē atriebības veidus. Dievs neatriebjas. Dievs mīl. Viņš gaida mūs, lai mums davātu savu piedošanu, lai mūs apskautu", sacīja Svētais tēvs.

Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka Dievs nemitīgi dāvā mums savu žēlsirdību. «Akmens atmešanas» situācijās, mūsu vājuma un grēka situācijās no Dieva vīnadārza nepārtraukti ieplūst «jaunais vīns», kas ir žēlsirdība. Šķērslis, kas traucē īstenot Dieva nelokāmo un maigo gribu, ir mūsu iedomība un lepnība, kas nereti pārtop par vardarbību. Tāpēc Jēzus saka: «Dieva valstība no jums tiks atņemta un atdota tautai, kas nes tās augļus».

Pēc lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests atgādināja, ka 7. oktobrī Milānā altāru godā tika paaugstināts kapucīnu tēvs Arsēnijs no Trigolo. "Pateiksimies Kungam par šo pazemīgo mācekli, kas grūtībās un pārbaudījumos nekad nezaudēja cerību", aicināja Francisks. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests novēlēja visiem jauku svētdienu, un, kā ierasti, aicināja neaizmirst lūgties par viņu.

S. Krivteža / VR