Vācijas Bīskapu konferencei 150

150 gadi aprit Vācijas Bīskapu konferencei. Šo nozīmīgo gadskaitli bīskapi atceras šobrīd notiekošajā rudens plenārsesijā. No 25. līdz 27. septembrim viņi ir pulcējušies Fuldā, pilsētā, kurā atrodas Vāczemes apustuļa, svētā Bonifācija kaps. Šeit notika arī pirmā Vācijas Bīskapu konferences sanāksme 1867. gada oktobrī. Tajā piedalījās 14 bīskapi, kuri pārstāvēja četras diecēzes un divus apustuliskos vikariātus. Vācijas Baznīcas vadītāji apspriedās par tā laika politiskajiem notikumiem. Uz sanāksmi tika aicināts arī Zalcburgas bīskaps Maksimilians Jozefs Tarnoči no Austrijas, jo Zalcburgas bīskapi turpināja glabāt Vāczemes primasa “Primas Germaniae” titulu. Tomēr, politisku iemeslu dēļ austriešu bīskapi nepiedalījās. Dalībnieku vidū, toties, bija Breslavas, tagadējās Vroclavas bīskaps Heinrihs Forsters. Nākamajos gados uz Vācijas Bīskapu konferences sanāksmēm ieradās arī tagadējo Polijas pilsētu un reģionu Gņeznas, Poznaņas, Helmno un Ermlandes bīskapi, kā arī Litomerices bīskaps no tagadējās Čehijas un Strasbūras bīskaps no Francijas.

Līdz II Pasaules karam nacionalitātes izmaiņas teritoriālās sadales rezultātā lika mainīt arī dalībnieku sastāvu. Pašreizējo formu Vācijas Bīskapu konference pieņēma 1966. gadā. Kopš 1867. gada tajā ir nomainījušies 11 prezidenti. Visilgāk šai postenī kalpoja Breslavas bīskaps Ādolfs Bertrams, proti, no 1920. līdz savas dzīves dabiskam norietam 1945. gadā. Prezidenta amatā nokalpotā ilguma ziņā seko Maincas bīskaps, kardināls Karls Lēmans. Vācijas Bīskapu konferenci viņš vadīja 21 gadu, no 1987. līdz 2008. gadam.

I. Šteinerte/VR