Mūsu īstais aicinājums – vienmēr palikt vienotiem ar Kristu

Sestdien, viesojoties Medeljinā, pāvests tikās ar Kolumbijas priesteriem, reliģisko ordeņu locekļiem, semināristiem un viņu ģimenēm. Uz tikšanos ar Svēto tēvu kultūras un sporta stadionā La Macarena ieradās aptuveni 12 tk. personu. Pēc liecībām, ko sniedza viens priesteris, klauzūras māsa un viena ģimene, uzrunu teica Francisks. Viņš skaidroja Jāņa evaņģēlija fragmentu par “īsto vīna koku” (15, 1-11). Sākumā, citējot Aparecidas dokumentu, viņš uzsvēra: “Iepazīšanās ar Jēzu ir labākā dāvana, ko katrs var saņemt. Tas, ka mēs Viņu satikām, ir labākais, kas ar mums dzīvē ir noticis. Un mēs priecājamies, ka ar saviem vārdiem un darbiem varam iepazīstināt ar Viņu citus”.

Uzreiz vēršoties pie jauniešiem, pāvests sacīja: “Daudzi no jums, jaunieši, atklājāt šo dzīvo Jēzu savās kopienās, kur valda “lipīga” apustuliskā dedzība, kas iedvesmo uz entuziasmu un izraisa pievilcību. Tur, kur valda dzīvība, pastāv dedzība un ir vēlēšanās atklāt Kristu citiem, tur dzimst patiesi aicinājumi. Kopienas brālīgā un dedzīgā dzīve pamudina pilnībā veltīt sevi Dievam un evaņģelizācijai”.

Uzrunā Francisks pieskārās narkotiku lielajai problēmai. Viņš pieminēja jauniešus, kuri ir kļuvuši par šīs sērgas upuriem, un aicināja klātesošos lūgties par to atgriešanos, kuri ar narkotikām izposta jauniešu dzīvi un sagrauj viņu cerības. Jauniešu sirdī valda nemiers. Vieni tiek piemānīti un nonāk atkarību verdzībā, bet daudzus citus nemierīgā sirds skubina darīt kaut ko labu otra labā un iesaistīties, piemēram, brīvprātīgo kalpošanā. Tā viņi kļūst par “ticības trubadūriem” un ir priecīgi, ka var sludināt pasaulei Jēzu. Viņi ir priecīgi, jo šī “derības tauta”, ko Svētais tēvs salīdzināja ar Evaņģēlijā minēto vīna koku, ne vienmēr aug auglīgā zemē. Aicinājumi rodas pretrunu pilnā vidē un sarežģītās attiecību situācijās. Neskatoties uz mūsdienās valdošo kultūras krīzi un cilvēku vājumu, Dievs turpina aicināt vīriešus un sievietes pilnībā veltīt Viņam savu dzīvi – uzsvēra Francisks.

Runājot par aicinājuma atpazīšanu, pāvests paskaidroja, ka ir svarīgi jau no paša sākuma saskatīt, vai ir “patiesa vēlme līdzināties Jēzum”. Man jāraugās uz sevi patiesībā un jājautā sev, vai es patiesi gribu līdzināties Kungam, vai varbūt tikai tiecos pēc goda, meklēju mierīgu dzīvi, gribu kāpt pa karjeras kāpnēm un esmu ieinteresēts iegūt materiālos labumus. Tātad, ir svarīga šī izšķiršanas spēja. Francisks norādīja, ka, sekojot Kungam, Viņš prasa, lai mēs “nogriežam sausos zarus”, piemēram, atmetam melus un manipulācijas, un, tai pat laikā, Viņš pats “attīra” vīna koku no dažādām nepilnībām. Bez tam, Dievs apsola, ka mēs nesīsim bagātīgus augļus. Šajā kontekstā Romas bīskaps minēja dažus svētos, piemēram, pirmo kolumbiešu svēto – Lauru Montoju, kuras relikvijas atrodas Medeljinā, svētīgo Mariano de Hesus Euse Ojosu, kā arī daudzus nezināmos svētos, kuri savas ikdienas dzīves vienkāršībā prata veltīt sevi Evaņģēlija labā.

“Labā ziņa ir tā, ka Dievs ir gatavs mūs šķīstīt. Dievs mūs attīra un veido”, turpināja Svētais tēvs. Kā tas notiek? Kā notiek šī sauso zaru apgriešana? Kā Jēzus attīra mūs no visa sliktā, kas iesakņojas mūsu dzīvē un attālina mūs no Viņa aicinājuma? Pāvests paskaidroja, ka Jēzus to dara, aicinot mūs “palikt Viņā”, kas nenozīmē tikai nekustīgu stāvokli, bet kas nozīmē uzturēt ar Viņu dzīvas eksistenciālas attiecības un pieaugt aizvien dziļākā draudzībā ar Viņu, kurš ir mūžīgās dzīvības avots. “Palikšanai Jēzū” ir ļoti dziļas konsekvences mūsu ikdienas dzīvē – uzsvēra Svētais tēvs. Tāpēc šai sakarā viņš norādīja uz trīs veidiem, kā padarīt šo palikšanu patiešām efektīvu.

Pirmais pāvesta padoms: “Paliksim Jēzū, pieskaroties Kristus cilvēciskajai miesai”. Kādā veidā? Ar Jēzus skatienu un jūtām, proti, raugoties uz šo pasauli un apkārtējiem tā, kā raudzījās pats Jēzus. Viņš raudzījās nevis kā tiesnesis, bet kā Labais samarietis. Kristus miesai varam pieskarties arī ar paša Jēzus žestiem un vārdiem, mīlot citus cilvēkus, ar maigumu un stingrību nosodot grēku un sludinot Evaņģēliju.

Otrais padoms: “Paliksim Jēzū, kontemplējot Viņa dievišķību”. Šajā sakarā Francisks norādīja uz nepieciešamību būt cītīgiem studijās, lai aizvien labāk iepazītu Kristu un spētu skatīties uz šo pasauli ar paša Dieva skatienu, neskrienot pakaļ mainīgajai modei un ideoloģijām, un nedzīvojot ar nostaļģiju. Viņš norādīja arī uz nepieciešamību ierādīt savā dzīvē prioritāro vietu lūgšanai, kā arī nopietni pieiet izlīgšanai, jo mēs visi esam grēcinieki.

Trešais padoms: “Palikt Kristū, lai dzīvotu priekā”. Dieva aicinājums nav nekāda smagā nasta, kas laupa mums prieku. Tieši pretēji, mūsu lipīgajam priekam jākļūst par Dieva mīlestības pirmo liecību. Mēs kļūstam par īstiem Dieva žēlastību dalītājiem tad, kad izstarojam prieku par to, ka esam Viņu satikuši.

Noslēgumā Francisks aicināja konsekrētās personas būt par jauna sākuma apsolījumu Kolumbijai un Dieva mīlestības zīmi, lai šī zeme varētu nest bagātīgus taisnības, miera, tikšanās un solidaritātes augļus.

Pēc šīs tikšanās Vatikāna augstais ciemiņš helikopterā atgriezās Bogotā, kur pavadīja pēdējo nakti, jo nākamajā viņš jau atradīsies lidmašīnā. Svētdiena, 10. septembris, ir viņa vizītes Kolumbijā pēdējā diena. Rīta pusē (Latvijā jau būs vakars) pāvestam paredzēts doties no Bogotas uz Kartahenu, kur notiks bezpajumtnieku mājas pirmā akmens pasvētīšana. Pusdienlaikā viņš vadīs mariānisko lūgšanu “Kunga eņģelis”, bet pievakarē (pēc Latvijas laika, ap pulksten 23.00) celebrēs Svēto Misi, pēc kuras Francisks dosies uz Kartahenas lidostu, lai izlidotu uz Romu. Atgriešanās Itālijā paredzēta pēc aptuveni 12 stundu ilga lidojuma, pirmdien, pēc Romas laika, pulksten 12.40.

J. Evertovskis / VR