Pāvests Viljavisensijā: Izlīgt nozīmē atvērt durvis visiem cilvēkiem

Piektdien, 8. septembrī pāvests viesojās Viljavisensijas pilsētā, kas atrodas 75 km no Bogotas. Vizītes galvenais pasākums bija divu ticības mocekļu beatifikācija. Francisks pasludināja par svētīgiem Araukas diecēzes bīskapu Hesusu Emilio Haramiljo Monsalve (1916-1989) un priesteri Pedro Mariju Ramirezu Ramosu (1899-1948), kuri tika nogalināti «in odium fidei» («naidā pret ticību»).

Hesusa Emilio Haramiljo Monsalves beatifikācijas procesa postulators intervijā Vatikāna medijiem pastāstīja, ka jaunais svētīgais nemitīgi rūpējās par nabadzīgajiem zemniekiem un iezemiešiem. «Evaņģēlija iedvesmota cilvēka darbība nepatika Kolumbijas Atrīvošanas armijas krieso partizānu grupējumam. Kādu dienu bīskaps Monsalve kopā ar diviem priesteriem devās apmeklēt draudzi. Ceļā viņus apturēja bruņotu nemiernieku grupa. Bīskaps lūdza atlaist priesterus. Pirms tie tika padzīti, viņš paspēja izsūdzēt grēkus. Nākamajā rītā viens no priesteriem atgriezās notikuma vietā un ieraudzīja bīskapa ķermeni ar nežēlīgas spīdzināšanas un neskaitāmu šāvienu pēdām», – sacīja tēvs Antonio Maracco.

«Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki atklāj Dieva mīlestību, maigumu un līdzcietību, ar kādu Viņš noliecas pār katru no mums un aicina mūs uz brīnišķīgo derību ar Viņu, ko nekas un neviens nespēs saraut», – teica pāvests. Beatifikācijas svinībās piedalījās aptuveni pusmiljons cilvēku. Skaidrojot Evaņģēlija fragmentu, Francisks atgādināja, ka Jēzus radurakstos pieminētās sievietes bija pagānu tautu pārstāves, tāpēc Viņa dzīslās tecēja arī viņu asinis. Pāvests pieminēja arī par svēto Jāzepu, kurš pakārtoja mīlestībai visu, ko mācīja Likums.

«Šodien pasaulē, kurā aizvien biežāk saskaramies ar psiholoģisko, verbālo un fizisko varmācību pret sievietēm, Jāzeps parāda tāda vīrieša tēlu, kas izturas ar cieņu un maigumu, kas sargā Marijas labo vārdu, sargā viņas dzīvi. Šaubu brīžos Dievs palīdzēja viņam pieņemt lēmumus, apgaismoja un vadīja», sacīja pāvests.

Homīlijā Francisks pieskārās arī izlīguma tematam, kas bija viņa vizītes Viljavisensijā vadmotīvs. Pāvests aicināja kolumbiešus, sekojot Marijas piemēram, teikt «jā» visai savai vēsturei, nevis tikai tās daļai, un, sekojot Jāzepa piemēram, atmest iedomību un lepnumu, un tāpat kā Jēzus, ņemt uz saviem pleciem savas dzīves nastu. Tas ir iespējams pateicoties Evaņģēlija gaismai, kas izgaismo grēka, vardarbības un konflikta tumsu, piebilda pāvests.

«Samierināšanās nav abstrakts jēdziens. Ja tā būtu, tad tā radītu tukšumu un vēl lielāku distanci. Izlīgt nozīmē atvērt durvis visiem un katram cilvēkam, kas pārdzīvo konflikta dramatisko realitāti. Kad konflikta upuri spēj pārvarēt atriebības kārdinājumu, viņi kļūst par ticamiem un īstiem miera veidotājiem. Nepieciešams, lai kāds uzdrošinātos spert pirmo soli šajā virzienā, negaidot, ka to izdarīs citi. Ar vienu labas gribas cilvēku pietiek, lai atmirdzētu cerība! Un katrs no mums var būt šāds cilvēks! Atsaukšanās uz izlīgumu nedrīkst veicināt pierašanu pie situācijām, kur valda netaisnība. Kā mums māca svētais Jānis Pāvils II, izlīgums ir tikšanās ar brāļiem, kas gatavi pārvarēt egoisma kārdinājumus un atteikties no idejām, kas noved pie pseudotaisnīguma. Samierināšanās ir spēcīgu, cēlu un dāsnu jūtu auglis, kas noved pie līdzāspastāvēšanas principu izveides, kas pamatojas uz katras personas cieņu un pilsoniskās sabiedrības vērtībām», skaidroja Svētais tēvs.

Homīlijas noslēgumā pāvests norādīja uz vides aizsardzības svarīgo nozīmi. Apkārtējo vidi spēcīgi ir iezīmējusi mūsu alkatība un vēlēšanās dominēt. «Vardarbība, kas mīt cilvēka sirdī, atklājas arī piesārņojumā, ko redzam uz zemes, ūdenī, gaisā un dzīvajās būtnēs. Kopā ar Jaunavu Mariju teiksim «jā» un izdziedāsim pateicību par lielajām lietām, ko Kungs mums ir darījis, lūdzot, lai Viņš pavada mūs ceļā, kas ved uz samierināšanos», aicināja pāvests.

Dievkalpojuma beigās Francisks mudināja ticīgos lūgties par dabaskatastrofās cietušajiem. Viesuļvētrā «Irma», kas nopostījusi Karību jūras salas, un Meksikā notikušajā zemestrīcē bojā gājuši desmitiem cilvēku un vairāki tūkstoši cietuši. 

S. Krivteža / VR