Francisks: Ticam, ka mūsu skaistākās dienas vēl ir priekšā

23. augustā pāvesta vadītā vispārējā audience notika Pāvila VI zālē. Tajā piedalījās vairāk nekā astoņi tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. «Lūk, es visu daru jaunu» - šie vārdi no Atklāsmes grāmatas bija katehēzes galvenā tēma. «Kristīgā cerība balstās uz ticības Dievam, kurš vienmēr dara jaunu cilvēka dzīvē, vēsturē un kosmosā. Novitāte un pārsteigumi», – turpinot cerībai veltīto katehēzes mācību, sacīja Francisks. Nav labi staigāt ar nolaistu galvu, pat nepaceļot skatienu uz augšu, tā, it kā mūsu dzīvei nebūtu nekādu mērķu, un mēs būtu nolemti mūžīgai un bezjēdzīgai klaiņošanai.

Svēto Rakstu pēdējās lappuses norāda uz ticīgā cilvēka ceļojuma galīgo mērķi – Debesu Jeruzalemi. Tā tiek attēlota kā liela telts, kur Dievs pieņems visus cilvēkus un dzīvos starp tiem (Atkl. 21,3). Ko darīs Dievs, kad būsim kopā ar Viņu? – jautāja pāvests. Dievs izturēsies pret mums ar lielu maigumu, līdzīgi kā tēvs, kurš gaida un apskauj savus ceļā nogurušos bērnus. Evaņģēlists Jānis raksta: «Lūk, Dieva mājoklis kopā ar cilvēkiem! [...] Dievs noslaucīs katru asaru no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, ne bēdu, ne vaidu, ne sāpju, jo bijušais pagājis [...] Lūk, es visu daru jaunu!» (Atkl. 21, 3-5).

«Mēģiniet šo Svēto Rakstu fragmentu pārdomāt nevis abstraktā veidā, bet gan mūsu dienu hronikas gaismā, ko piepilda skumjas ziņas. Mēģiniet domāt par bērniem, kuri baidās no kara; par mātēm, kuras sēro, par jauniešiem, kuriem atņemti sapņi; par bēgļiem, kuri veic briesmīgu ceļojumu... Diemžēl tā ir dzīve», – atzina pāvests.

Turpinot katehēzi, Francisks uzsvēra, ka Debesu Tēvs iežēlojas un mierina savus bērnus, jo zina viņu dzīves ceļu. Tēvs ir sagatavojis labāku nākotni. Tā ir lielā kristīgās cerības vīzija, kas paplašinās un pieaug cilvēka eksistences laikā. «Dieva plānos mūsu dzīve nav kļūda. Viņš mūs ir radījis, jo vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Viņš ir mūsu Tēvs. Mēs ticam, ka naidam un nāvei nepieder pēdējais vārds», – sacīja pāvests. – «Kristietis ir aicināts raudzīties ar jaunu skatienu, ar cerības pilnu skatienu. Viņš zina, ka Dieva valstība, Viņa mīlestības valstība ir kā labības lauks, kurā kopā ar kviešiem aug arī nezāle. Laika beigās ļaunums tiks iznīcināts. Jēzus Kristus ir vislielākā dāvana mūsu dzīvē. Viņš ir mīlošā Tēva apskāviens, kurš mierina, iet kopā ar mums un kopā ar mūsu brāļiem un māsām ved mūs uz lielo Dieva telti. Cik skaisti būs atklāt, ka visam ir bijusi liela nozīme. Lai arī cik būtu bijusi gara mūsu dzīve, mums šķitīs kā viens mirklis. Centīsimies dzīvot savu dzīvi kopā ar Kristu, kurš vada mūs uz Tēva mājām – Dieva telti kopā ar cilvēkiem. Lai šī perspektīva piepilda mūs ar cerību, mieru un prieku! Mums ir jābūt vairāk pavasara, nevis rudens cilvēkiem. Nepakļausimies nostalģijai, žēlumam un skumjām! Zinām, ka Dievs vēlas, lai mēs būtu Viņa apsolījuma mantinieki un nenogurstoši sapņotāji. Ticam, ka mūsu skaistākās dienas vēl ir priekšā», sacīja pāvests.

S. Krivteža / VR