Pāvests piedāvā konkrētas iniciatīvas migrantu un bēgļu jautājuma risināšanai

2018. gada 14. janvārī jau 104. reizi tiks atzīmēta Pasaules migrantu un bēgļu dienā. Šajā sakarā Vatikāns publiskoja pāvesta vēstījumu, kura atslēgas vārdi ir “pieņemt”, “aizstāvēt”, “veicināt” un “integrēt”. Daudzo no kara un nabadzības bēgošo migrantu skumjajā situācijā Francisks saskata “laika zīmi”.

Svētais tēvs atsauc atmiņā sava pontifikāta sākumā veikto ceļojumu uz Lampedūzas salu, kur viņš tikās ar migrantiem un bēgļiem, un, atsaucoties uz Mateja evaņģēlija 25. nodaļu, atgādina, ka katrs svešinieks, kurš klauvē pie mūsu durvīm, dod mums iespēju iziet pretī un satikt pašu Kristu. Tāpēc viņš runā par “lielu atbildību”, kurā Baznīca grib dalīties ar visu sabiedrību, lai tādā veidā palīdzētu minētajām personām.

Vēstījumā pāvests pievēršas četriem punktiem jeb aplūko četrus jau minētos atslēgas vārdus, kas balstās uz Baznīcas sociālo mācību. Runājot par “pieņemšanu”, viņš norāda, ka ir steidzami jādod migrantiem un bēgļiem plašākas iespējas droši un legāli iekļūt valstīs, uz kurām tie dodas. Francisks prasa, lai tiktu vienkāršotas procedūras humanitāro vīzu saņemšanas lietā un atvieglināta iespēja ierasties arī migrantu un bēgļu ģimenes locekļiem. Bez tam viņš uzsver, ka ir nepieciešams “atvērt humanitāros koridorus vājākajiem bēgļiem”. Svētais tēvs nosoda migrantu un bēgļu masveidīgās izraidīšanas, īpaši, ja viņi tiek izraidīti uz zemēm, kur netiek nodrošināta cilvēka pamattiesību ievērošana. Princips, saskaņā ar kuru personai ir ierādāma centrālā vieta un par kuru stingri iestājās emeritētais pāvests Benedikts XVI, liek mums personisko drošību stādīt augstāk nekā nacionālo drošību – viņš raksta. No tā izriet, ka ir nepieciešama par robežu kontroli atbildīgā personāla atbilstoša sagatavošana. Ņemot vērā migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu apstākļus, jārīkojas tā, lai viņiem tiktu garantēta drošība un elementāro vajadzību apmierināšana. Tā kā pienākas ievērot katras personas cieņu, tad tiem, kuri ierodas valstī nelegāli, aizturēšanas vietā ir jāmeklē alternatīvi risinājumi.

Otrais atslēgas vārds ir “aizsardzība”. Pāvests norāda, ka tā jau sākas “tēvzemē”, un jārūpējas, lai cilvēki būtu pasargāti arī jaunajā mītnes zemē. Šajā sakarā viņš aicina novērtēt migrantu spējas un prasmes, ļaut viņiem brīvi pārvietoties un dot iespēju strādāt. Īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgo aizsardzībai, ievērojot viņu tiesības iegūt izglītību un dzīvot kopā ar savām ģimenēm.

Ar trešo terminu “veicināšana” tiek norādīts uz to, ka visiem migrantiem ir jādod iespēja attīstīties kā personām un iekļauties sabiedrības dzīvē. Šajā sakarā pāvests slavē daudzu valstu pūliņus starptautiskās sadarbības laukā un vienlaikus novēl, lai palīdzības sadalē tomēr tiktu ņemtas vērā katras valsts vajadzības un iespējas.

Pievēršoties ceturtajam vārdam “integrēšana”, Svētais tēvs paskaidro, ka tā nav “asimilācija”, kas ved pie savas identitātes atmešanas vai aizmiršanas. Tas ir ilglaicīgs process, ko tomēr var paātrināt, piešķirot pilsonību bez ekonomisko un lingvistisko prasību izpildīšanas. Pāvests kārtējo reizi aicina veicināt “tikšanās kultūru” un apliecina, ka Baznīca šajā laukā ir gatava iesaistīties pirmā. Lai panāktu vajadzīgos rezultātus, ir neaizstājams tomēr politiķu un civilās sabiedrības sniegtais ieguldījums. Tāpēc Francisks mudina politiskos  līderus ratificēt nesen ANO apstiprinātos globālos līgumus, no kuriem viens attiecas uz bēgļiem un otrs – uz migrantiem.

J. Evertovskis / VR