2017-06-27 16:31:00

Francisks atskatās uz 25 gadiem bīskapībā


Aprit 25 gadi, kopš par bīskapu konsakrēts Horhe Marija Bergoljo. Šai sakarā Apustuliskās pils Svētā Pāvila kapelā 27. jūnijā notika Euharistijas svinības, kurās pašreizējais pāvests pateicās Dievam par šo dāvanu. Svēto Misi līdz ar viņu koncelebrēja vairāki kardināli. Homīlijā Svētais tēvs atsaucās uz šīsdienas 1. lasījumu, kurā aprakstīts Dieva dialogs ar Ābramu. Tajā rodamas trīs pavēles “celies”, “skaties”, “ceri”. Pāvests aplūkoja katru no tām.

Vispirms pavēle “celies!” Celies, ej, nepaliec nekustīgs uz vietas. Tev ir uzdevums, tev ir misija un tev tā ir jāveic, ejot. Nepaliec sēžot, celies kājās! Un Ābrams sāk iet. Viņš iet vienmēr. Turpinot raisīt pārdomas, pāvests pieskārās telts simbolam. Ābramam ceļā līdzi bija telts. Viņš nekad necēla sev namu, bet cēla altāri Dievam.

Otra pavēle “skaties!” Skaties uz apvārsni, necel mūrus! Skaties vienmēr un ej uz priekšu! Pāvests to nosauca par mistisko apvāršņa garīgumu. Jo vairāk iet, jo tālāk šķiet apvārsnis. Tāpēc nemitīgi ir jāskatās uz priekšu, ejot apvārsnim pretim.

Trešā pavēle “ceri!” Ābrams sarunā ar Dievu sūrojas, ka Dievs viņam nav devis mantiniekus. Taču Dievs liek Ābramam cerēt (sal Rad 15, 3-4) un apsola, ka viņam tiks dots tik daudz mantinieku, cik putekļu uz zemes un cik zvaigžņu debesīs.  Ābrams cerēja un Dievs viņam atmaksāja pēc taisnības. Pāvests teica, ka Ābrama ticībā sākās taisnība, ko apustulis Pāvils turpinās attīstīt savā skaidrojumā par attaisnošanu. “Cerībai nav mūru, tas ir tīrs apvārsnis,” sacīja Francisks.

Uzrunājot klātesošos kardinālus, pāvests atzīmēja, ka tad, kad Dievs aicināja Ābramu, viņš jau bija krietni gados. “Vairāk, vai mazāk viņš bija tikpat vecs kā mēs,” sacīja Francisks kardināliem. Tomēr viņš sāka tieši šādā vecumā. Vīrs ar vecuma, sāpju, slimību nastu tika sūtīts ceļā it kā viņš būtu jauns zēns, skauts. “Celies! Skaties! Ceri!” “Kungs saka, ka nav pienācis laiks, kad varam aizvērt savu dzīvi, aizvērt savu vēsturi. Kungs saka, ka mūsu vēsture ir atvērta joprojām. Tā būs atvērta līdz pat beigām, atvērta ar misiju, kas mūs sagaida,” svinot savu bīskapības jubileju, teica Francisks.

“Kāds, kurš mums nevēl labu, par mums izsakās, ka esam Baznīcas gerontokrātija,” sacīja pāvests klātesošajiem kardināliem. “Mēs neesam geronti, mēs esam vectēvi,” uzsvēra Francisks un aicināja lūgt žēlastību, lai tā patiešām justos. Lai justos par vectēviem, uz kuriem raugās mazbērni. Vectēviem, kuri ar savu pieredzi ir aicināti piešķirt viņiem dzīves jēgu. Vectēviem, kuri nav aizvērušies savā vēsturē, bet atvērti, lai pildītu šo pienākumu. “Mēs esam vectēvi, kuri tiek aicināti sapņot un nodot šo sapni mūsdienu jaunatnei, jo tai tas ir vajadzīgs. Lai jaunieši smeltos no mūsu sapņiem spēku un varētu veikt savu pienākumu,” teica Francisks.

Svētais tēvs pateicās visiem kardināliem, kuru vārdā viņu uzrunāja kardināls Andželo Sodano. Viņš pateicās arī par kopējo lūgšanu viņa bīskapības 25 gadu jubilejas reizē, lūdza piedošanu par saviem grēkiem un neatlaidību ticībā, cerībā un mīlestībā.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.