Mums nav vajadzīgi horoskopi, lai atklātu nākotni

Mums nav vajadzīgi horoskopi un zīlnieki, lai atklātu, kas mūs sagaida nākotnē – sacīja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē. Īsts kristietis paļaujas uz Dievu un ir atvērts Viņa pārsteigumiem. Šī bija pēdējā Franciska celebrētā publiskā Euharistija Vatikāna viesu nama kapelā pirms vasaras pārtraukuma. Ticīgie varēs pulcēties uz viņa svinēto Svēto Misi atkal septembrī, pēc viņa apustuliskā ceļojuma uz Kolumbiju.

Šorīt Francisks atgādināja, ka kristietis, kurš, labi iekārtojies, stāv uz vietas, nav īsts kristietis. Viņam ir jāuzticas Dievam un jāiet vienmēr uz priekšu, kā to darīja Ābrahams, kurš, Kunga aicināts, atstāja savu tēvzemi un savas mājas. Svētais tēvs norādīja, ka kristieša dzīves stila pamatā ir trīs lietas: atbrīvošanās, apsolījums un svētība.

Kristieša dzīvē vienmēr ietilpst šī “atbrīvošanās” dimensija, kas piepildās Kristus nāvē pie krusta. Vienmēr ir šis “ej”, “atstāj”, vienmēr ir jāsper pirmais solis: “Atstāj savu zemi, savus radus, savas tēva mājas un ej”. Ja mazliet padomāsim, tad atcerēsimies, ka arī mācekļu aicinājums, par ko runā Evaņģēlijs, saistās ar šo “ej”, “atstāj”, “nāc” – norādīja Francisks. Tas pats sakāms arī par praviešiem. Piemēram, Elizejs, apstrādājot zemi, izdzirdēja: “Atstāj un nāc”.

Turpinājumā pāvests atgādināja, ka kristietim nav vajadzīgi horoskopi, lai atklātu nākotni. Viņam nav jāiet pie zīlniekiem. Kristietis atraisās, lai ietu pretī apsolījumam. To, ko Dieva apsola, to arī izpilda. Mūsu priekšā ir tikšanās. Mūsu priekšā ir zeme, kuru saņemsim mantojumā. Ābrahams atradās ceļā un uzticējās Dievam. Viņš uzslēja telti, pēc tam uzstādīja altāri, lai pielūgtu Kungu, un tad turpināja iet tālāk.

Mūsu ceļš sākas katru rītu no jauna. Tas ir uzticēšanās Kungam ceļš, pārsteigumu pilns ceļš. Dažreiz šie pārsteigumi nav labi – piemēram, kāda slimība vai nāve. Tomēr mūsu sirds ir atvērta, jo zinām, ka Kungs mūs aizvedīs drošā vietā. Viņš ievedīs mūs zemē, ko mums ir speciāli sagatavojis. Ja mūsu dvēsele pārāk labi iekārtojas, tad tā pazaudē šo spēju iet pretī apsolījumam. Tā vietā, lai tā virzītos uz priekšu, tā piesavinās šo apsolījumu.

Kā trešo elementu pāvests minēja svētību. Kristietis svētī, tas ir, runā labu par Dievu un par citiem cilvēkiem, un ļauj Dievam un citiem arī sevi svētīt. Tādā veidā viņš var iet uz priekšu. Svētīt citus pienākas ne tikai garīdzniekiem, bet arī lajiem – norādīja Francisks, piebilstot, ka kristīgā dzīve, galu galā, ir vienkārša.

J. Evertovskis / VR