Lūgšana "Kunga eņģelis" Vissvētās Trīsvienības svētkos

“Ienākt Dieva identitātes noslēpumā.” To, saskaņā ar pāvesta teikto, palīdz izdarīt Svētie Raksti, kurus dzirdējām svētdien, Svētās Trīsvienības svētkos. Uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” Francisks atzīmēja, ka 2. lasījumā rodam šādus svētā Pāvila vārdus Korintas kopienai: “Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība, un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem” (13, 13). Pāvests norādīja, ka šī apustuļa “svētība” ir viņa personīgās Dieva mīlestības pieredzes auglis, tās mīlestības, kuru viņam atklāja augšāmcēlušais Kristus, mīlestības, kura pārveidoja viņa dzīvi un lika nest Evaņģēliju tautām. Vadoties pēc šīs žēlastības pieredzes, Pāvils var izteikt sekojošu pamudinājumu kristiešiem: “Esiet līksmi, topiet pilnīgi, ieprieciniet viens otru, dzīvojiet mierā...” (11). Kristīgā kopiena, neraugoties uz visiem saviem cilvēciskajiem ierobežojumiem, var kļūt par Trīsvienības kopības atspulgu, par tās labestības un skaistuma atspulgu. Taču tai, kā liecina pats Pāvils, ir jāiziet caur Dieva žēlsirdības, Viņa piedošanas pieredzi.

Pāvests norādīja, ka tas notiek ar ebrejiem viņu izceļošanas ceļā. Kad tauta lauza derību, Dievs atklājās Mozum mākonī, lai šo derību atjaunotu. Viņš pasludināja savu vārdu un tā nozīmi. Viņš teica: “apžēlošanas un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā (Izc 34,6). Šis vārds saka, ka Dievs nav vis tāls un aizvēries sevī, bet Viņš ir Dzīvība, kas vēlas komunicēt, Viņš ir atvērtība, Viņš ir mīlestība, kas cilvēku atbrīvo no neuzticības. Dievs ir “pacietīgs” un “bagāts žēlsirdībā”, jo Viņš dāvā sevi mums, lai mazinātu mūsu ierobežojumus un trūkumus, lai piedotu mūsu kļūdas, lai uzvestu uz taisnības un patiesības ceļa. Šī Dieva atklāsme piepildījās Jaunajā Derībā, pateicoties Kristus vārdam un Viņa pestījošajai misijai. Jēzus mums ir parādījis Dieva seju, vienu, bet trijās personās. Dievs ir viss un tikai mīlestība. Viņš atrodas attiecībās, kas visu rada, atpestī un svētdara. Dievs ir Tēvs un Dēls un Svētais Gars.

Pāvests atzīmēja, ka Evaņģēlija lasījums, ko dzirdējām Vissvētās Trīsvienības svētkos, iepazīstina ar Nikodemu, kurš, neraugoties uz to, ka ieņem svarīgu vietu sava laika reliģiskajā un civilajā kopienā, nepārstāj meklēt Dievu. Viņš nedomāja: “Esmu to sasniedzis,” viņš turpināja meklēt Dievu un nu Viņa balsi saklausīja Jēzū. Dialogā ar Nācarieti, Nikodems beidzot saprot, ka patiesībā Dievs viņu meklēja un gaidīja jau pirmais. Dievs viņu personīgi mīlēja. Pāvests uzsvēra, ka Dievs vienmēr meklē pirmais, gaida pirmais, mīl pirmais. “Viņš ir kā mandeļkoka zieds,” saka pravietis Jeremijs, “kurš uzzied pirmais” (sal. 11,12). Jēzus saka: “Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva tai savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs, kurš Viņam tic, nepazūd, bet iemanto mūžīgo dzīvi” (Jņ 3,16). “Kas ir šī mūžīgā dzīve?” jautāja pāvests. Viņš paskaidroja, ka tā ir Tēva beznosacījumu un bezmēra mīlestība, ko Jēzus dāvāja krustā, atdodot savu dzīvību par mūsu pestīšanu. Un šī mīlestība ar Svētā Gara darbību izstaroja jaunu gaismu pasaulē un katra cilvēka sirdī, kurš Viņu pieņem. Tā ir gaisma, kas atklāj tumšos nostūrus, nocietinātību, kas mums neļauj nest labos žēlsirdības augļus.

Pirms uzsākt lūgšanu “Kunga eņģelis” pāvests novēlēja, lai Jaunava Marija mums palīdz arvien vairāk ar visu sevi ienākt Trīsvienības kopībā, lai dzīvotu un liecinātu par mīlestību, kas piešķir jēgu mūsu eksistencei.

Pēc lūgšanas pāvests atgādināja, ka sestdien, La Spezia pilsētā Itālijā par svētīgu tika pasludināta Itala Mela. Viņa ir uzaugusi ģimenē, kas bija tālu no ticības, jaunībā sevi sauca par ateisti, taču vēlāk atgriezās un piekopa intensīvu garīgu dzīvi. Itala Mela strādāja katoļu universitāšu vidē. Viņa kļuva par benediktiešu oblāti un veica mistisku, uz Vissvēto Trīsvienību centrētu gājumu. Francisks novēlēja, lai jaunās svētīgās liecība mūs pamudina biežāk pievērst savas domas Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, kas mīt mūsu sirdī.

Pāvests sveica Svētā Pētera laukumā klātesošos Romas iedzīvotājus un viesus, draudžu grupas, ģimenes, apvienības. Īpašus sveicienus viņš šoreiz veltīja tiem, kas bija ieradušies no Monpeljē, Korsikas, Maltas, kā arī no Padujas, Norbello un Sassuolo. Francisks apsveica Romā dzīvojošo bolīviešu kopienu, kas šai dienā atzīmēja Kapakabanas Dievmātes svētkus.

I. Šteinerte/VR