Itālija: Pompeju Dievmātes svētnīcā piemin nabadzīgos

“Arī starp kristiešiem šodien ir izplatījusies zināma tuvākmīlestības filozofija, uz kuras pamata tie izvēlas nabadzīgos, kuri tiem patīk, un bez žēlastības atmet pārējos, aizmirstot, ka katrā no viņiem ir Kristus.” Tā bieži vien vērojamo attieksmi raksturo kardināls Frančesko Montenegro. Maija mēnesī viņš vadīja Rožukroņa lūgšanu Dievmātes svētnīcā Pompejos. Tūkstošiem Kampaņas novada, kā arī citu Itālijas novadu un ārzemju ticīgo klātbūtnē, Agridžento arhibīskaps svinēja Svēto Misi, kas noslēdzās ar mariānisko lūgšanu. 1883. to gadā sacerēja svētīgais Bartolo Longo. Tieši viņam ir jāpateicas par tuvākmīlestībai veltītu aktivitāšu izplatību senajā pilsētā Vulkāna vezuva pakājē. Kardināls Frančesko Montenegro Svētās Mises homīlijā akcentēja, ka eksistenciālās perifērijas Pompejos tad kļuva par centru, nabadzīgajiem tika atgriezta viņu cieņa un trūkumcietējos ticīgie sāka saskatīt Kristus attēlu.

Kardināls salīdzināja tuvākmīlestību ar ticības termometru. Viņš uzsvēra, ka patiesa mīlestība nekad nav aptuvena. “Tā ir precīza, pilna ar konkrētiem žestiem. Ticība, kas raugās tikai uz debesīm, aizmirstot par zemi, ir mirusi ticība. Kungs prasa konkrētu tuvākmīlestību, kas spēj atpazīt trūkuma situācijas, lai steigtos palīgā tiem, kas ir bez pajumtes un bez maizes, vai tas būtu pašu tautietis, vai ieceļotājs,” teica kardināls Montenegro.

Agridžento arhibīskaps atzīmēja, ka Itālijā atkritumos tiek izmests ēdiens 8,9 miljardi eiro vērtībā. Bieži vien var satikt cilvēkus, kuriem nav no kā iztikt, un kas ir spiesti rakties pa miskastēm. Pompejos izskanēja aicinājums nepalikt inertiem un vienaldzīgiem pret mūsu brāļu sāpju un ciešanu kliedzienu. “Tuvākmīlestībai ir jākļūst par atsperi, kas liek satikt otru, lai dalītos ar viņu tajā, kas esam un kas mums pieder, lai dalītos tajā, ko Dievišķā apredzība mums dāvā katru dienu, lai mazinātu vientulības nastu tam, kurš ir bez darba un cerības,” mudināja kardināls.

I. Šteinerte/VR