2017-06-07 15:59:00

"Tēvs mūsu" ir visas kristīgās lūgšanas sintēze


Kāds ir mūsu cerības avots un ar ko kristietība ir revolucionāra? – atbildes uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta 7. jūnija katehēzes mācībā. Šoreiz viņš pievērsās Dieva tēvišķībai. Audiences laikā Francisks arī aicināja kristiešus, ebrejus un musulmaņus lūgties par mieru Tuvajos Austrumos.

Svētais tēvs atgādināja, ka visbrīnišķīgākā kristīgā lūgšana ir “Tēvs mūsu” lūgšana, ko Jēzus iemācīja saviem mācekļiem un visiem mums. Šī lūgšana ir visas kristīgās lūgšanas sintēze. Tanī izskan mums adresēts aicinājums vērsties pie Dieva ar vārdu “Tēvs”. Pāvests paskaidroja, ka kristietība izraisīja “revolūciju” ar to, ka pavēra mums iespēju saukt Dievu par Tēvu. Tā apliecinājums ir arī vārdi no liturģijas: “Paklausot Pestītāja vārdiem un Viņa dievišķo likumu pildot, mēs ar paļāvību sakām”. Kristietība izraisīja “revolūciju” cilvēka “reliģiskajā psiholoģijā”, viņa domāšanā.

Jēzus lūgšanā slēpās kaut kas tik ļoti fascinējošs, ka Viņa mācekļi kādu dienu vērsās pie Viņa ar lūgumu, lai arī viņus iemāca lūgties (sal. Lk 11, 1-4). Evaņģēlijs vēstī, ka Jēzus katru rītu un vakaru aizgāja prom vienatnē un iegrima lūgšanā. Mācekļus tas ļoti aizkustināja. Atbildot viņu lūgumam, Jēzus iemācīja šo brīnišķo “Tēvs mūsu” lūgšanu. Pāvests atzina, ka mums varētu rasties kārdinājums, vēršoties pie Dieva, lietot cēlākas un cienīgākas uzrunas. Tomēr vārds “Tēvs” ļauj mums izveidot ar Dievu paļāvības pilnas attiecības – uzsvēra Francisks. Mēs varam justies kā bērns, kurš apzinās, ka tēvs viņu mīl, un tāpēc viņš var būt drošībā. Tāpēc, pateicoties šai uzrunai, Dieva noslēpums, kura priekšā mēs esam tik mazi, vairs mums nesagādā bailes.

Tomēr dažreiz mums ir grūti to pieņemt. Sievietes pēc Jēzus augšāmcelšanās, ieraudzījušas tukšo kapu un eņģeli, metās bēgt, jo bija baiļu pilnas (sal. Mk 16, 8). Taču Jēzus mums atklāj, ka Dievs ir labais Tēvs, un aicina mūs nebaidīties. “Padomāsim par līdzību par žēlsirdīgo Tēvu (sal. Lk 15, 11-32)”, mudināja pāvests. Jēzus stāsta par kādu tēvu, kurš nezina neko citu pret saviem bērniem kā tikai mīlestību. Tas ir tēvs, kurš nesoda dēlu par viņa uzpūtību. Viņš pat ir gatavs uzticēt dēlam daļu no sava mantojuma un palaist viņu prom. Dievs ir Tēvs, saka Jēzus, bet ne tāds, kādi ir cilvēki, jo nav neviena tēva, kurš rīkotos tā, kā rīkojas šīs līdzības galvenais varonis.

Svētais tēvs paskaidroja, ka Dievs ir Tēvs savā veidā. Viņš ir labs, neaizsargāts cilvēka brīvās gribas priekšā, zina tikai vienu vienīgu vārdu “mīlēt”. Pret nomaldījušos dēlu, Viņš nevadās pēc cilvēciskās taisnības kritērijiem, bet vispirms izjūt vajadzību piedot. Ar savu apskāvienu liek dēlam saprast, ka visu šo laiku viņa Viņam pietrūka. Tēvam sāpēja, jo Viņš ļoti mīl savu dēlu. Tā Dievs izturas pret visiem saviem bērniem un tas ir neizdibināms noslēpums – atzina pāvests.

Ne velti apustulis Pāvils lieto aramiešu vārdu “Abba”, ko lietoja pats Jēzus, jo šis vārds ir vēl mīļāks nekā vārds “tēvs”. Daži to tulko ar vārdu “tētis”. Francisks atgādināja, ka Dievs mūs nekad nepamet vienus. Mēs varam atrasties tālu, varam būt pat naidīgi noskaņoti, varam teikt, ka Dievs mums nav vajadzīgs, bet Dievs vienmēr ir ar mums. Viņš nespēj iztikt bez cilvēka, bez mums. Un tas ir liels noslēpums.

Lūk, šī pārliecība ir mūsu cerības avots – uzsvēra Svētais tēvs. Kad mums ir vajadzīga palīdzība, Jēzus nesaka, lai mēs nolaižam rokas un ieraujamies sevī, bet aicina mūs ar paļāvību griezties pie Tēva. Lai kādas būtu mūsu vajadzības, sākot ar visikdienišķākajām – vajadzība pēc iztikas, veselības, darba, un beidzot ar vajadzību saņemt piedošanu un atbalstu kārdinājumos, mēs nekad neesam vieni. Mums ir Tēvs, kurš mūs uzlūko ar mīlestību un nekad mūs nepamet. Francisks aicināja katru padomāt par savām problēmām un vajadzībām (un to netrūkst nevienam) un reizē padomāt par savu Tēvu, kurš nespēj bez mums iztikt un uzlūko mūs arī šajā brīdī. “Visi kopā lūgsimies ar paļāvību un cerību: Tēvs mūsu, kas esi debesīs…”, mudināja Svētais tēvs.

Tā kā ceturtdien pulksten 13.00 vairākas zemes pievērsīsies iniciatīvai “Minūte mieram”, tad pāvests visus aicināja lūgties par mieru. Tas būs lūgšanas brīdis, atzīmējot pirms trim gadiem Vatikānā notikušo pāvesta lūgšanas tikšanos ar Izraēlas prezidentu Peresu un Palestīnas pašpārvaldes vadītāju Abasu.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.