Izdots pāvesta Vēstījums pasaules misiju dienai

“Pasaulei ir vajadzīgs Jēzus Evaņģēlijs,” apgalvo pāvests Vēstījumā Pasaules misiju dienai. Tā tiks atzīmēta 22. oktobrī. Tekstā, kas publicēts Vasarsvētkos, Francisks atgādina par Evaņģēlija pārveidojošo spēku un aicina audzināt misionāro sirdi. Pāvests raksta, ka Baznīca ir misionāra pēc savas dabas un ja tas tā nebūtu, tad tā vairs nebūtu Kristus Baznīca, bet gan apvienība tāpat kā daudzas citas. Tāpēc pasaulē, kas ir apjukusi no daudzām ilūzijām un ko ir ievainojis dažāda veida nemiers un milzīgs skaits karu, Svētais tēvs aicina pajautāt, kāds ir misijas pamats.

Pāvests atgādina, ka Evaņģēlijs ir Labā Vēsts, kas liek izplatīties priekam, jaunai dzīvei Kristū, kas ir ceļš, patiesība un dzīvība. “Ceļā, kuru ejam ar uzticību un drosmi, mēs iepazīstam patiesību,” pasvītro pāvests, “un saņemam dzīvi, kas mūs dara brīvus no katras egoisma formas un ir mīlestībā balstītas radošās aktivitātes avots.” Tādā veidā sludināšana kļūst par dzīvo vārdu Jēzū, kas top miesa katrā cilvēciskā situācijā.

Pāvests raksta, ka Baznīca ir Jēzus, kas turpina evaņģelizēt un darboties, tā ir “kairos” pestīšanas vēstures laikā. Tātad, Baznīcas misija nav reliģiskas ideoloģijas, nedz arī cēlas ētikas izplatīšana. Tā ir tikšanās ar Personu, kas vienmēr no jauna kļūst par mūsu laikabiedru. Tā ir tikšanās ar pārveidojošo Gara spēku, kas dara auglīgu cilvēku un visu radīto gluži tāpat kā lietus dara auglīgu zemi. Evaņģēlijs un Kristība ir jaunas dzīves avots, kas caur Iestiprināšanu kļūst par spēcinošo svaidīšanu un caur Euahristiju par jaunā cilvēka barību, par nemirstības zālēm.

Francisks pasvītro, ka pasaulei ir vajadzīgs Jēzus Kristus Evaņģēlijs, kas caur Baznīcu turpina savu Labā Samarieša misiju, dziedinot cilvēces asiņojošās brūces, un ir vajadzīgs Labais Gans, kas bez mitēšanās meklē neceļos nomaldījušās avis.

Pāvests vēstījumā citē dažādus piemērus un liecības, piemēram, Svētās Mises svinības Ugandas ziemeļos, ko ir plosījuši konflikti. Tās bija “lielā mierinājuma” svinības. To laikā kāds misionārs atdarināja Jēzus saucienu uz krusta. Francisks akcentē, ka Evaņģēlijs palīdz pārvarēt aizvērtību, konfliktus, rasismu, norobežošanos ciltīs, un starp visiem veicina izlīgšanu, brālīgumu un dalīšanos.

Baznīca ir aicināta iziet no saviem aplokiem un tas stimulē nemitīga svētceļojuma attieksmi, ejot caur dažādiem dzīves tuksnešiem, caur dažādām bada un slāpju pieredzēm, alkstot pēc patiesības un taisnības ar sirdi, kas ir pievērsta debesīm. Tā ir nevis autoreferenciālas Baznīcas, bet gan Kristus Baznīcas misija.

Francisks izceļ jauniešu skaistumu, kurus caurauž ticība, kuri ir laimīgi, nesot Jēzu pa katru ceļu, katru laukumu, katru zemes nostūri. Jaunieši ir misijas cerība. Viņi ir arī nākamās, 2018. gada Sinodes cerība. Sinodes temats sauksies “Jaunieši, ticība un paaicinājuma izšķiršana”. Pāvests piebilst, ka tā būs iespēja iesaistīt jauniešus kopējā misionārajā atbildībā, kam ir nepieciešama viņu bagātīgā un radošā iztēle.

Svētais tēvs atzinīgi novērtē Pontifikālo misiju darbu, katrā kristīgajā kopienā raisot vēlēšanos iziet no savām robežām un saviem dzīves nodrošinājumiem un doties dziļāk, lai sludinātu Evaņģēliju visiem, lai audzinātu misionāro sirdi ar lūgšanu un ar dzīves liecību, kā arī ar labumu kopību, kas spētu sniegt atbildi uz evaņģelizācijas plašajām un neatliekamajām vajadzībām. Visbeidzot, pāvests aicina smelties iedvesmu no Marijas, Evaņģelizācijas Mātes, lai viņa palīdz teikt “jā” Jēzus Labās Vēsts atbalsošanai mūsu laikā. Lai kopā ar Mariju varam uzmeklēt jaunus ceļus, nesot pestīšanas dāvanu visiem.

I. Šteinerte/VR