Pāvests lūdzas par teroraktu upuriem un teroristu atgriešanos

Svētdien, 28. maijā, uzrunājot uz lūgšanu “Debesu Karaliene” Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests vēlreiz izteica līdzjūtību Ēģiptē un Lielbritānijā notikušajos teroraktos cietušajiem. Svētais tēvs apliecināja savu garīgo tuvumu patriarham Tavadrosam II un visai ēģiptiešu tautai, un novēlēja, lai Kungs pieņem savā miera valstībā “šos drosmīgos lieciniekus, šos mocekļus”, kā arī, “lai atgriež teroristu sirdis”. Kā jau ziņots, pirms dažām dienā Ēģiptes vidienē bruņoti vīri uzbruka koptu kristiešu svētceļnieku autobusam, kuri devās lūgties uz Minijas svētnīcu. 32 ticīgie tika nogalināti pēc tam, kad viņi atteicās noliegt savu kristīgo ticību. Upuru vidū ir arī bērni. Francisks aicināja lūgties arī par Mančestrā notikušā briesmīgā atentāta upuriem. Arī viņu vidū ir daudz bērnu un jauniešu. “Esmu līdzās viņu tuviniekiem un visiem, kuri apraud viņu bojāeju”, apliecināja Svētais tēvs.

Vēršoties pie svētceļniekiem pirms lūgšanas “Debesu Karaliene”, pāvests atgādināja, ka 28. maijā Itālijā un citās zemēs Baznīca svin Kunga debeskāpšanas svētkus. Jēzus uzkāpa debesīs 40. dienā pēc Lieldienām. Saskaņā ar Evaņģēliju (sal. Mt 28, 16-20), tas notika Galilejā – vietā, kur Jēzus paaicināja mācekļus. Tagad šie mācekļi, izgājuši cauri ciešanu un augšāmcelšanās “ugunij”, atvadās no sava Kunga, kurš tiem uztic ļoti svarīgu uzdevumu, proti, evaņģelizēt pasauli.

Francisks paskaidroja, ka līdz ar Jēzus uzkāpšanu debesīs beidzas misija, ko Dēls saņēma no Tēva, un iesākas Baznīcas misija, kas ilgs līdz pat pasaules beigām. Baznīcu šajā misijā pavada pats Kungs, jo Viņš to apsolīja: “Es būšu ar jums ik dienas, līdz pat pasaules beigām”. Viņš ar savu klātbūtni dod spēku vajāšanās, mierinājumu spaidos un atbalsta smagās situācijās. Debeskāpšanas notikums atgādina mums par šo palīdzību, ko saņemam no Jēzus un Svētā Gara. Gars dod mums paļāvību un pārliecību, liecinot pasaulei par Jēzu. Un tas ir liels gods, ka varam liecināt par Jēzu – uzsvēra Svētais tēvs.

Baznīca pastāv tādēļ, lai sludinātu Evaņģēliju. Tikai tādēļ! Tanī arī slēpjas Baznīcas prieks. Baznīca – tie esam mēs, visi kristieši. Šodien mēs esam aicināti labāk izprast, ka Dievs mūs ir apveltījis ar lielu cieņu, uzticot mums uzdevumu sludināt Viņu pasaulei, padarīt Viņu pieejamu visai cilvēcei. Tā ir mūsu cieņa. Tas ir mūsu vislielākais gods, visu kristiešu gods.

Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja, lai mēs, vēršot šais dienās savu skatienu uz debesīm, stiprinātu savas šīs zemes dzīves gaitas un, pilni entuziasma un drosmes, turpinātu savu ceļu un savu misiju, tas ir, lai mēs, lai kur arī atrastos, dzīvotu saskaņā ar Evaņģēliju un būtu Kristus liecinieki. Tomēr jāņem vērā, ka tas ir atkarīgs nevis tik daudz no mūsu spēkiem, organizatoriskajām spējām un cilvēciskajiem resursiem, bet no Svētā Gara. Tikai Viņa gaismā un spēkā varam auglīgi izpildīt savu misiju, atklājot citiem Jēzus mīlestību.

Francisks arī atgādināja, ka 28. maijā tiek atzīmēta Pasaules Sociālo komunikāciju diena, un uzsvēra, ka mūsdienu komunikācijas līdzekļi dod iespēju dalīties ar ziņām un tās izplatīt vienā acumirklī. Šīs ziņas var būt labas vai sliktas, patiesas vai nepatiesas. Tāpēc mēs, kā kristieši, esam aicināti lūgties, lai katrs komunikācijas veids būtu patiesi konstruktīvs, kalpotu patiesībai, palīdzētu atmest aizspriedumus un vairotu cerību. Pašās beigās pāvests sirsnīgi sveica Dženovas iedzīvotājus un pateicās par viņa viesmīlīgo uzņemšanu.

J. Evertovskis / VR