Zviedrija: pieņemti imigrāciju ierobežojoši likumi

Zviedrijas Caritas organizācija aicina būt pretimnākošiem un dāsniem pret migrantiem. Brīdī, kad valstī ir ieviesta robežu kontrole un apstiprināti daži imigrāciju ierobežojoši likumi, Katoliskās Baznīcas karitatīvais sektors pamudina iedzīvotājus izrādīt solidaritāti.

Kā paskaidro Zviedrijas Caritas atbildīgais, sers Džordžs Jozefs, Zviedrijas migrācijas aģentūrai ir ļoti noregulēta ārzemnieku uzņemšanas sistēma. 2015. gadā Skandināvijas valstī tikai dažu mēnešu laikā ieradās 263 tūkstoši patvēruma lūdzēju. To skaitā bija 36 tūkstoši mazgadīgo bez pavadītājiem, lielākoties afgāņi. Zviedrijas valsts, ko atbalstīja kristīgās Baznīcas, civilā sabiedrība un atsevišķi cilvēki, atbildēja uz šiem lūgumiem ar lielu atvērtību, kamēr sāka apzināties, ka viņu pūliņus neatbalsta citas Eiropas valstis. Tādējādi, arī Zviedrija ieviesa migrāciju ierobežojošu reglamentāciju.

Šobrīd patvēruma lūdzēji Zviedrijā saņem nevis pastāvīgu uzturēšanās atļauju, bet tikai uz 3 gadiem. Izņemot atsevišķus gadījumus, tiem nav ģimenes apvienošanas tiesību. Tā, jau 2016. gadā Zviedrijā ieradās vien 29 tūkstoši migrantu iepriekšējo 263 tūkstošu vietā.

“Baidos, ka šie likumi Zviedrijā kļūs definitīvi,” komentē Caritas atbildīgais. Viņš atgādina, ka tikpat restriktīvi likumus attiecībā uz imigrāciju vēl pirms Zviedrijas ir pieņēmusi kaimiņzeme Dānija. “Zviedrija ir bagāta zeme,” saka sers Džordžs Jozefs, apliecinot, ka migrantus uzturēt tai nebūtu problēmu. Intervijā aģentūrai SIR viņš izsaka vēlēšanos, lai Ziemeļu zemes būtu tikapt dāsnas attiecībā pret ieceļotājiem, kādas šobrīd ir Itālija, Grieķija un dažas citas Eiropas zemes.

I. Šteinerte/VR