Dievs var mūsu akmens sirdi pārvērst miesas sirdī

Lai Kungs mīkstina cietās sirdis, kuras kritizē visu, kas neietilpst likuma rāmjos – sacīja pāvests otrdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš atgādināja, ka Dievs savā maigumā ir spējīgs akmens sirdi pārvērst miesas sirdī.

Komentējot 2. maija Svēto Rakstu lasījumu (sal. Apd 7, 51-8, 1), Francisks vispirms norādīja, ka svētais Stefans, kurš kļuva par pirmo Baznīcas mocekli, bija “paklausības liecinieks”. Viņš, tāpat kā Jēzus, tika vajāts šīs paklausības dēļ. Kristietis arī ir paklausības liecinieks. Tie, kuri Stefanu nomētāja akmeņiem, neizprata Dieva Vārdu. Stefans viņus bija nosaucis par “stūrgalvīgajiem”, “ar neapgraizītu sirdi un ausīm”. Svētais tēvs paskaidroja, ka nosaukt kādu par “neapgraizīto” nozīmē uzskatīt viņu par “pagānu”. Piemēram, Jēzus nosauca Emmausas mācekļus par “neprašām”. Tas nebija nekāds kompliments, bet nebija arī tik ass vārds, kā tas, ko lietoja Stefans. Emmausas mācekļi nesaprata, viņi baidījās un negribēja sev sagādāt problēmas, bet viņi nebija ļauni. Viņi bija labi un atvērti patiesībai. Kad Jēzus tos norāja, tie ļāva Viņa vārdiem ienākt sevī un viņu sirdis atmaiga. Savukārt tie, kuri nogalināja Stefanu, bija nocietināti, nikni un negribēja klausīties.

Pāvests atzina, ka tā ir “nocietinātās sirds” traģēdija. Ne velti, Kungs aicina savu tautu nenocietināt savu sirdi un apsola, ka akmens sirdi pārmainīs par miesas sirdi, tas ir, par tādu, kas prot klausīties un paklausīt. Baznīca ļoti, ļoti cieš no tā, ka dažu tās locekļu sirdis ir nocietinātas – atzina Francisks. Tā cieš par to, ka dažiem ir akmens sirds, kas nevēlas atvērties, kas negrib klausīties; par to, ka daži māk tikai kritizēt. Tie nesaka: “Lūdzu, paskaidro man, kāpēc tu saki to vai to? Paskaidro, lūdzu!”. Nē, viņu sirdis ir nocietinātas. Viņi zina visu. Viņiem paskaidrojumi nav vajadzīgi.

Svētais tēvs atgādināja, ka nocietinātā sirdī nav vietas Svētajam Garam. Turpretī sv. Stefans bija sapratis visu. Viņš bija Svētā Gara pilns. Viņš bija par Cilvēku tapušā Vārda paklausības liecinieks. Pāvests arī atzina, ka mēs līdzināmies diviem Emmausas mācekļiem. Mūsos ir tik daudz šaubu un tik daudz grēku, ka reizēm gribam attālināties no Krusta un pārbaudījumiem. Tomēr mēs mēģinām sadzirdēt Jēzu un ļaujam, lai Viņš sasilda mūsu sirdi.

Homīlijā Svētais tēvs pieminēja arī laulības pārkāpēju, kura gandrīz vai kļuva par dažu nocietināto ļaužu upuri. Farizejiem, kuri gribēja viņu nomētāt akmeņiem, Jēzus norādīja: “Kurš no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni”. Noslēgumā pāvests aicināja: “Šodien pievērsīsimies šim Jēzus maigumam. Viņš ir paklausības liecinieks. Viņš, kurš atdeva par mums savu dzīvību, atklāj, cik maigi Dievs izturas pret mums, mūsu grēkiem un mūsu vājībām. Iedziļināsimies Jēzus sarunā ar farizejiem un lūgsim no Kunga žēlastību, lai Viņš mazliet mīkstina nocietināto sirdis, to cilvēku sirdi, kuri ir kļuvuši par likuma burta kalpiem un kritizē visu, kas neietilpst likuma rāmjos. Viņi nesaprot, ka Jēzus ieradās pasaulē miesā, ka Vārds ir paklausības liecinieks. Viņi neapzinās, ka Dievs savā maigumā var izmainīt akmens sirdi un ielikt tās vietā miesas sirdi”.

J. Evertovskis / VR