Itālijas parlaments pieņem likumu par nepilngadīgo migrantu aizsardzību

Vidusjūrā atkal notikusi nelaime. 30. martā noslīka laiva ar 146 migrantiem, kuri devās no Lībijas uz Lampedūzas salu Itālijā. Kāds vīrietis no Gambijas, kuram izdevās izdzīvot, pastāstīja, ka laivā bija vairāki bērni un grūtnieces. Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas rīcībā esošajām ziņām, kopš gada sākuma pie Lībijas krastiem jau ir gājuši bojā aptuveni 600 migrantu. Tai pat laikā Itālijas parlaments 29. martā pieņēma likumu par nepilngadīgo, kuri ierodas vieni paši, pieņemšanu un aizsardzību. Itālijā nonāk tūkstošiem bērnu un bieži vien viņi tiek pamesti uz savu roku.

Par Senāta apstiprināto likumu nobalsoja 375 deputāti. Tas nosaka jaunas normas attiecībā uz bērniem, kuri ierodas Itālijā bez vecākiem vai citiem pavadītājiem, attiecībā uz nepieciešamību viņus identificēt, pārbaudīt viņu vecumu un pieprasīt, lai viņi 30 dienu laikā tiktu nogādāti speciālā uzņemšanas centrā. Saskaņā ar jauno likumu, bērniem tiks piešķirts apgādnieks, viņi tiks uzņemti ģimenē, un viņiem tiks nodrošināta pieeja veselības aprūpei un izglītībai.

Līdz šim par nepilngadīgajiem migrantiem bija atbildīgs ostas pilsētas mērs. Pagājušajā gadā no Itālijas uzņemšanas centriem pazuda 6000 bērni. Lielākā daļa no viņiem aizbēga, lai pievienotos saviem tuviniekiem Ziemeļeiropā. Tādējādi viņi nereti kļuva par cilvēku tirgotāju vai citu kriminālo bandu upuriem. Tāpēc bija vajadzīgs jauns likums, lai garantētu šiem bērniem drošību. Saskaņā ar Itālijas Iekšlietu ministrijas datiem, 15% no iebraucējiem Itālijā ir nepilngadīgi. Itālijas valdības vadītājs Paolo Džentiloni pauž gandarījumu par panākto bērnu labā. Itālija ir pirmā valsts Eiropā, kura pieņēma šādus mērus. Nevalstiskā organizācija “Save the Children”, kas bērnu labā darbojas 122 pasaules valstīs, likuma pieņemšanas dienu nodēvēja par “vēsturisku dienu”, norādot, ka “bērnus migrantus vispirms ir jāuzskata par bērniem”.

Migrantu un bēgļu, tai skaitā, bērnu labā nemitīgi iestājas pāvests Francisks. Pirms nedēļas notikušās vispārējās audiences laikā viņš atgādināja, ka šī problēma šobrīd ir lielākā traģēdija kopš Otrā Pasaules kara. Pāvests mudināja visus, kuri nodarbojas ar šīm nelaimē nonākušajām personām, veicināt viņu integrāciju, ņemot vērā abu pušu, tas ir, gan iebraucēju, gan uzņēmēju tiesības un pienākumus.

Vēstījumā migrantu un bēgļu dienā pagājušā gadā Francisks aicināja sabiedrību raudzīties uz migrantiem ne tikai ņemot vērā to, vai viņi uzturas legāli vai nelegāli, bet sevišķi kā uz cilvēkiem, kuri – ja tiek ievērota viņu personas cieņa – var veicināt visu cilvēku labklājību. Ja viņi ar atbildību uzņemas savus pienākumus pret tiem, kuri viņus uzņem, ciena un atzinīgi novērtē savas jaunās zemes materiālo un garīgo mantojumu un ievēro tās likumus, viņi var veicināt sabiedrības progresu. Katrā gadījumā migrāciju nevar sašaurināt līdz politiskai un tiesiskai dimensijai, ekonomiskām konsekvencēm un vienkāršai dažādu kultūru sadzīvošanai vienā teritorijā – rakstīja Svētais tēvs. Baznīca ir līdzās visiem, kuri neatlaidīgi strādā pie tā, lai aizstāvētu katra cilvēka tiesības dzīvot personas cienīgu dzīvi, vispirms iestājoties par tiesībām neemigrēt, lai veicinātu savas valsts attīstību. Sākotnēji šajā procesā vajadzētu ietilpt nepieciešamībai palīdzēt tām valstīm, no kurām dodas migranti un bēgļi. Tas apliecina, ka solidaritāte, sadarbība, savstarpēja atkarība starptautiskā līmenī un zemes labumu taisnīga sadale ir pamatelementi dziļam un pamatīgam darbam apvidos, no kurienes rodas migrācijas plūsmas, lai tādējādi tiktu pielikts punkts šīm nevienlīdzībām, kas liek cilvēkiem individuāli vai kolektīvi pamest savu ierasto un kultūras vidi. Katrā ziņā ir nepieciešams jau pēc iespējas pašā sākumā novērst bēgļu prom došanos un izceļošanu, kā iemesls ir nabadzība, vardarbība un vajāšanas. Šajā ziņā ir būtiski svarīgi, lai sabiedrība tiktu par to pareizi informēta, tai skaitā, lai izvairītos no nepamatotām bailēm un spekulācijām, ko nākas izbaudīt uz savas ādas migrantiem.

Pāvests atgādināja, ka neviens nedrīkst izlikties tā, it kā uz viņu neattiektos jaunās verdzības formas, ko pieļauj kriminālās organizācijas, kas pārdod un pērk vīriešus, sievietes un bērnus kā strādniekus, kurus piespiež strādāt dažādos tirgus sektoros, kā piemēram, celtniecībā, lauksaimniecībā, zvejā vai citur. Cik daudz nepilngadīgo joprojām šodien ir spiesti iestāties milicijas rindās, kas tos pārvērš par bērniem karavīriem! Cik daudz cilvēku ir orgānu tirdzniecības, piespiedu ubagošanas un seksuālās izmantošanas upuri! Mūsdienu bēgļi bēg no šiem briesmīgajiem noziegumiem; viņi ir izaicinājums Baznīcai un cilvēcei.

J. Evertovskis / VR