Koreja: aprit 90 gadi, kopš nodibināta Phenjanas diecēze

Šogad aprit 90 gadi, kopš nodibināta Phenjanas diecēze. Tā kā Korejas ziemeļu daļā to svinēt nav iespējams, tad diecēzes 90. gadskārtu ar speciālu Svēto Misi un lūgšanām atcerēsies ticīgie Mjondonas katedrālē Seulā. 18. marta dievkalpojums tiks veltīts katoļiem Ziemeļkorejā, īpaši pieminot Phenjanas ticīgos. Svēto Misi vadīs Phenjanas apustuliskais administrators, kardināls Endrjū Joms Sūčuns un šai pilsētā dzimušais arhibīskaps Viktors Jūns Gonše. Klāt būs arī apustuliskais nuncijs Korejā Osvaldo Padilja, vairāki Korejas Bīskapu konferences pārstāvji un Merīnollas misionārs, tēvs Džerards Hemonds.

Uz dievkalpojumu ir uzaicinātas arī reliģiskās kongregācijas, kas turpina atbalstīt Phenjanas diecēzi, to skaitā Parīzes Ārzemju misiju biedrība, Merīnollas misiju institūta tēvi un brāļi, svētā Pāvila māsas no Šartras un Pastāvīgās Palīdzības Dievmātes kongregācijas māsas.

Svētās Mises laikā pie altāra tiks novietots 24 Phenjanas mocekļu attēls. To ir uzgleznojis Seulas Ikonu studijas direktors, tēvs Džeroms Čans Kjunsuns. Viņš ir arī Phenjanā dzimušo priesteru biedrības sekretārs un bijušais Korejiešu tautas Izlīgšanas komitejas direktors. Viņa gleznotajā ikonā attēloto 24 mocekļu vidū ir arī bīskaps Francis Hons Jonšo, kurš pazuda, sākoties komunistiskajam režīmam un kuram šobrīd ir uzsākts beatifikācijas process.

Phenjanas diecēzes 90 gadu atceres pasākumos ietilpst arī fotogrāfiju izstāde, kuras liecina par dzīvi šai diecēzē pirms komunistu nākšanas pie varas. Ir izdota arī grāmata ar fotogrāfijām, kuras ievadā teikts: “Laikam ritot, mūsu atmiņas par katoļiem Ziemeļkorejā sāk izgaist. To, ko redzam šais fotogrāfijās, Ziemeļkorejā redzēt vairs nav iespējams. Tāpēc 90. gadskārtas svinības mums ir ļoti svarīgas, jo mēs nedrīkstam aizmirst kā cilvēki Phenjanā līdz beigām cīnījās, lai saglabātu savu katolisko ticību.”

Vēsturiski Phenjanas diecēzē esošā Pjonganas province ir bijusi nozīmīgs ceļš, pa kuru katoļi ceļoja starp Koreju un Pekinu. XIX gadsimta beigās daži korejiešu inteliģenti no Ķīnas atveda grāmatu un citus materiālus, kas attiecas uz katolisko ticību. Līdz ar šo laju devumu Korejā aizsākās Katoliskās Baznīcas vēsture. Laji Pjonganas provincē nodibināja daudzas misiju stacijas, kurā ar katoļticību iepazīstināja ļaudis.

Katoļu vajāšanas sākās 1865. gadā. Visnežēlīgākās bija Bjonginas vajāšanas 1866. gadā, kuru laikā Phenjanā tika nogalināti neskaitāmi katoļticīgie. Starp mocekļiem bija divi vīri – Peters Jū Čons Rjuls un Aleksis Vū Sejuns, kurus 1984. gadā kanonizēja pāvests Jānis Pāvils II. Šodien viņi ir Korejas Baznīcas, jo īpaši Phenjanas diecēzes debesīgie aizbildņi.

1866. gadā Phenjanas diecēzē sāka darboties Parīzes Misiju biedrība. Priesteris Ludoviks Ležandrs sāka celebrēt Svētās Mises kāda pretimnākoša kristieša Jakoba Čo Sin Čona mājās. 1896. gadā Parīzes Misiju biedrības tēvi nodibināja pirmo draudzi Pjonganā. Arhibīskaps Gustavs Šarls Marī Mitels tēvu Ležandru nozīmēja par tās pirmo prāvestu. Pateicoties franču misionāriem, katoļticīgo skaits Phenjanas apgabalā strauji izplatījās un pēc 1900. gada šeit jau bija nodibinātas daudzas draudzes un katoļu skolas.

1909. gadā Phenjanā ieradās Svētā Pāvila māsas no Šartras, lai palīdzētu Misiju biedrības tēviem attīstīt un īstenot izglītības programmas. Viņas kļuva ne tikai par skolotājām, bet darbojās arī sanitārās aprūpes punktos un bāreņu namos. 1945. gadā māsas no Phenjanas tika padzītas.

1923. gadā pēc arhibīskapa Gustava Šarla Marī Mitela rīkojuma, Phenjanas diecēzes Pjonganas provincē ieradās arī pirmais Merīnollas misionārs, tēvs Patriks Džeimss Bērns. Gadu vēlāk uz šejieni tika atsūtītas arī sešas Merīnollas misionāres, kā arī dažu citu reliģisko kongregāciju pārstāves. 1925. gadā Merīnollas misionāru institūtā iestājās arī divas korejiešu māsas Kima Kjo Ima un Čana Čunona. Pateicoties Merīnollas misionāru ieguldījumam, katoļu skaits Phenjanas diecēzē turpināja pieaugt vēl lielākos apmēros.

1942. gada jūnijā Merīnollas tēvi un Merīnollas māsas atpakaļ uz Amerikas Savienotajām Valstīm aizraidīja japāņu kolonizatori. Misionāro darbu turpināja korejiešu priesteri, kā arī bīskapi Nohs Kinams, kurš 1942. gadā tika nozīmēts par Phenjanas piekto apustulisko administratoru un bīskaps Hons Jonšo, kas tika nozīmēts par sesto Phenjanas apustulisko vikāru 1943. gada martā. Priesteriem un bīskapiem palīdzēja vienpadsmit Pastāvīgās Palīdzības Dievmātes kopngregācijas māsas.

1944. gada februārī Gvanšuli reģionā esošo Phenjanas katedrāli  rekvizēja japāņu valdība. Katedrāles vajadzībām daļu no savas platības piešķīra Prezbiteriāņu kopiena. Neraugoties uz visām grūtībām, Phenjanas diecēze bīskapa Hona Jonšo vadībā auga un attīstījās. Diemžēl, kristiešu vajāšanas atkal sākās 1945. gadā, kad Padomju karaspēks ienāca Ziemeļkorejā un varu šeit ieguva komunistiskā partija. Neraugoties uz to, ka Ziemeļkorejas Konstitūcija garantē reliģisko brīvību, komunistu valdība ir slēgusi visus budistu tempļus un kristiešu baznīcas, kā arī liegusi jebkādas misionārās aktivitātes.

Bīskaps Francis Hons Jonšo sāka būvēt jaunu Phenjanas katedrāli – lielāku par Mjondonas katedrāli Seulā. Uz šejieni varēja pārvākties 1947. gada decembrī. Taču jauno celtni piesavinājās komunisti, lai iekārtotu šeit Nacionālo Tautas kongresu. Pēc tam, kad bīskaps atteicās dievnamu atdot, sākās vajāšanas. 1949. gada maijā Francis Hons Jonšo tika arestēts. Tāpat pirms Korejas kara sākšanās 1950. gadā, tika arestēti visi priesteri, semināristi, daudzi laji un altārzēni. Komunistu režīms konfiscēja visu Baznīcas īpašumu un likvidēja visas katoļu skolas. 1950. gada 14. maijā komunisti atņēma arī Pastāvīgās Palīdzības Dievmātes kongregācijas īpašumu un izklīdināja māsas.

Sākoties Korejas karam, vajāšanas pastiprinājās vēl vairāk. 1950. gada oktobrī komunisti nolaupīja divas reliģiskās, kuras nodarbojās ar formācijas darbu. Pēc tam, kad Phenjanā ienāca Apvienoto Nāciju karaspēks, par tās apustulisko administratoru tika nozīmēts Merīnollas misionāru tēvs Džordžs Kerols. Uz Phenjanu atkal tika sūtītas Pastāvīgās Palīdzības Dievmātes kongregācijas māsas, kuras sadarbojās ar bīskapu baznīcas celtniecībā. Tomēr jau pavisam drīz, 1950. gada novembrī, pilsētā ienāca komunistiskās Ķīnas karaspēks. Katoļiem nācās Phenjanu atstāt un pārvietoties uz dienvidiem. Šeit, Korejas dienvidu daļā, Baznīca var netraucēti darboties arī šodien, kamēr Ziemeļkorejā atklātībā var piekopt tikai un vienīgi komunistiskā līdera kultu.

I. Šteinerte/VR