Pāvests tiekas ar Romas diecēzes draudžu prāvestiem

Ceturtdien, 2. martā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā pāvests tikās ar Romas diecēzes draudžu prāvestiem. Pirms tikšanās Francisks uzklausīja piecpadsmit ticīgo grēksūdzes. Starp penitentiem bija arī vairāki prāvesti. Pāvests nolika malā savu iepriekš sagatavoto 11 lappušu garo uzrunu, lai vērstos pie priesteriem ar saviem vārdiem. Viņš norādīja uz atmiņas un cerības svarīgo nozīmi ceļā uz ticības briedumu. Francisks skaidroja, ka ticības briedums ir kaut kas lielāks par doktrinālo formāciju. Tas ir process, kas ilgst visas dzīves garumā, un ir iesakņots Kristus krustā.

Ticību stiprina atmiņas par Derību, ko Kungs ir noslēdzis ar mums. Viņš ir mūsu vectēvu un tēvu Dievs. Viņš nav bez ģimenes vēstures, sacīja pāvests. Ģimenes vēsture nekad iziet “no modes”. Vecas var būt mūsu vecvecāku drēbes un cepures, nodzeltējušas var būt tā laika fotogrāfijas, bet mūsu tēvu mīlestība un drosme, kuri ziedoja spēkus, lai mēs varētu būt šeit un mums piederētu viss, kas mums pieder, joprojām deg ar dzīvu liesmu katrā cēlā sirdī, uzsvēra Svētais tēvs.

Francisks aicināja priesterus atskatīties uz savas ticības ceļu, jo, kā pats izteicās, tajā varam atrast patiesus dārgumus, kas palīdzēs mums labāk saprast tagadni. “Jo skaidrāka ir atmiņa par pagātni, jo vairāk tā ir atvērta nākotnei. Mēs varam ieraudzīt jaunu ceļu un to atšķirt no tā ceļa, pa kuru esam gājuši nepareizā virzienā,” sacīja pāvests. Viņš norādīja arī uz lietu izpratnes svarīgo nozīmi. “Vērts ir spert soli atpakaļ, lai varētu labāk saskatīt panorāmu. Mēs nedrīkstam pakļauties kārdinājumam, ka uzreiz spēsim atrisināt visus jautājumus. Nepadosimies sterilam pesimismam!” – aicināja Francisks.

Pāvests uzsvēra, ka viens no kārdinājumiem, kas slāpē entuziasmu un mazina drosmi, ir mazdūšība, kas padara mūs par neapmierinātiem pesimistiem ar drūmām sejām. Neviens nevar sākt cīņu, ja netic uzvarai, – citējot apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium”, sacīja Francisks. Neraugoties uz savu trauslumu, esam aicināti iet uz priekšu, nepadoties un atcerēties to, ko Kungs bija sacījis svētajam Pāvilam: “Tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks parādās nespēkā”. Kristiešu uzvaras karogs ir krusts. Cik bieži pakļaujamies kārdinājumam pirms laika graudus atdalīt no nezāles. Katrā dzīves brīdī esam aicināti būt par cilvēkiem-amforām, kas dāvā ūdens malku savam tuvākajam. Neļausim nozagt cerību! – pāvests aicināja priesterus.

Savā meditācijā Francisks daudz runāja par apustuļa Pētera ticību, kas bija vājāka par to cilvēku ticību, kurus Jēzus satika savā ceļā. Pāvests atgādināja, ka kārdinājumi un grūtības attīra ticību un palīdz mums pieaugt tajā. Tikšanās noslēgumā pāvests prāvestiem uzdāvināja slavena argentīniešu bikstēva grāmatu ar nosaukumu “Nebaidieties piedot”.

S. Krivteža / VR