2017-02-09 17:55:00

Publicēts žurnāla "La Civiltà Cattolica" 4000. numurs


Ir publicēts jezuītu izdotā žurnāla “La Civiltà Cattolica” 4000. numurs. Sakarā ar šo jubileju, redakcijas darbinieki 9. februārī bija ieradušies pie pāvesta. Svētais tēvs tos aicināja nebaidīties no “atvērtas jūras”, kā viņš nosauca mūsdienu pasauli. “Būdami jezuīti, netiecieties pieķerties drošībai,” sacīja Francisks.

Žurnāls “La Civiltà Cattolica” pastāv jau 167 gadus. Tā darbinieki jau no paša sākuma sevi ir saukuši par “strādniekiem”. Pāvests atzīmēja, ka viņam patīk šis pazemīgais un efektīvais nosaukums. Šie “strādnieki” šais daudzajos gados un četros tūkstošos žurnāla numuru ir pastāstījuši tik daudz, ir aprakstījuši tik daudzus notikumus. Pēc katra tūkstošā numura publicēšanas viņi ir tikušies ar pāvestiem Leonu XIII, Piju XI, Pāvilu VI un tagad ar Francisku. Žurnāla centrs ir Rakstnieku kolēģija, kas darbojas pie Jēzus Sadraudzības ģenerālkūrijas Romā. Taču šodien žurnāls vairs neiznāk tikai itāļu valodā, bet arī spāņu, angļu, franču un korejiešu.

“La Civiltà Cattolica”, tulkojumā “Katoļu civilizācija” aizvien vairāk atveras pasaulei. Pāvests norādīja, ka tas ir jaunais veids kā veikt savu misiju, proti, būt katoliskam žurnālam. Tas nozīmē ne tikai to, ka tas izplata katoliskas idejas, it kā katolicisms būtu kāda filozofija. “Žurnāls ir katolisks tikai tad, kad tas raugās uz pasauli ar Kristus skatienu un liecina par to,” teica pāvests.

Francisks atgādināja pirms trim gadiem, tiekoties ar žurnāla darbiniekiem teiktos vārdus – dialogs, izšķirtspēja, robežas. Tos viņš vēlējās izcelt arī šodien. Tāpat viņš pievienoja vēl trīs vārdus, ko saistīja ar trim jezuītu piemēriem. Pirmais – nemiers. Tas nozīmē nemitīgus meklējumus. Kā aizbildni šim nemieram pāvests ieteica svēto Pēteri Favru – XVI gadsimta jezuītu, vīru ar lieliem centieniem, nemierīgu garu, kurš vienmēr vēlējās panākt vairāk. Viņš bija ekumenisma pionieris. “Ar savu nemierīgo intelektu arī jūs turpiniet šo gājumu, lai jūsu kompjūteru taustiņi ražo derīgas pārdomas labākas pasaules, Dieva valstības celtniecībai,” aicināja pāvests žurnāla darbiniekus.

Otrs vārds nepilnīgums – nepilnīgums, apzinoties, ka Dievs vienmēr ir lielāks. Pāvests aicināja jezuītu rakstniekus un žurnālistus vienmēr būt atvērtiem, saglabāt atvērtu domu. Šai ziņā kā aizbildni viņš tiem ieteica Dieva kalpu Matteo Ričči. Viņš sastādīja lielo pasaules karti, attēlojot tajā kontinentus un salas, kas vēl nebija pazīstami, un iepazīstinot ar to Ķīnas ļaudis, kuriem kalpoja. Francisks aicināja jezuītus, tāpat kā Matteo Ričči, iepazīstināt ar katolisko civilizāciju tos, kas to vēl nepazīst, kā arī iepazīstināt pašus katoļus ar to, ka Dievs ar savu Garu darbojas arī ārpus Katoliskās Baznīcas robežām.

Trešais vārds – iztēle. Francisks atgādināja, ka šobrīd ir izšķirošanas laiks. Izšķirošana vienmēr notiek Kunga klātbūtnē, uzlūkojot laika zīmes, klausoties, uzklausot cilvēkus, kas dzīvo pazemīgo ikdienas dzīvi, jo īpaši nabadzīgos. Pāvests uzsvēra, ka stingrība nav dievišķa. Tas, kuram piemīt iztēle, nav stingrs, viņam ir humora izjūta un viņš vienmēr ir maigs, žēlsirdīgs, iekšējas brīvības apveltīts cilvēks. Pāvests kā aizbildni šai ziņā piedāvāja jezuītu brāli, pazīstamo gleznotāju Andrea Pocco, kurš ar savu iztēli pavēra veselu pasauli tur, kur bija tikai mūri un jumti.

Francisks aicināja turpināt labo darbu arī žurnālā “La Civiltà Cattolica”, atvēlot tajā telpu mākslai, literatūrai, kino, teātrim un mūzikai. Tas patiešām ir darīts jau kopš 1850. gada, kopš žurnāla dibināšanas. Pāvests pastāstīja, ka pirms dažām dienām viņš ir apbrīnojis flāma mākslinieka Hansa Memlinga darbus, ievērojot, ar kādu maigumu tajos attēloti cilvēki. Vēlāk atcerējies Bodlēra dzejolī izteikto atziņu par Rubensa darbiem: “dzīve ir kā straume un tā viļņojas bez mitēšanās, tāpat kā debesīs viļņojas gaiss un jūrā viļņi.” Francisks sacīja, ka Baznīcas domai vienmēr ir jāatgūst ģenialitāte un jāsaprot mūsdienu cilvēks, lai attīstītu un padziļinātu savu mācību. Šī ģenialitāte palīdz saprast, ka dzīve nav glezna, kurā ir tikai baltas, vai melnas krāsas. Tā ir kā glezna ar daudzām krāsām – dažas no tām gaišas, dažas tumšas, citas spilgtākas, citas blāvākas.

Francisks novēlēja, lai žurnāls “La Civiltà Cattolica”, pateicoties arī vairākām valodām, spētu sasniegt daudzus lasītājus. Lai Jēzus Sadraudzība turpina savu seno, vērtīgo un vienreizējo darbu, kalpojot Apustuliskajam Krēslam. Īpaši pāvests rosināja izplatīt žurnālu garīgajos semināros un formācijas centros, kā arī vēlēja tam bīskapu atbalstu.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.