Kristietis ir mīlestības, nevis pienākuma vergs

Stingrie baidās no Dieva dotās brīvības. Viņi baidās no mīlestības – sacīja pāvests pirmdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš norādīja, ka kristietis ir nevis pienākuma, bet mīlestības „vergs”, un aicināja ticīgos neslēpties baušļu stingrības aizsegā.

„Kungs, mans Dievs, Tu esi bezgala liels”, lasām 103. psalmā, kas ir slavas dziesma Kungam par Viņa brīnumu darbiem. Radīšana, kas aprakstīta šīs dienas lasījumā, ir Dieva Tēva brīnumdarbs, savukārt Dieva Dēla brīnumdarbs ir Viņa paveiktā jaunā radīšana. Kāds bērns Franciskam esot jautājis, ko Dievs darīja pirms pasaules radīšanas. „Mīlēja”, atbildējis pāvests. Kāpēc Dievs radīja pasauli? Dievs radīja pasauli vienkārši tādēļ, lai būtu ar ko dalīties savā pilnībā. Kas attiecas uz jauno radīšanu, Viņš sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai atkal savestu lietas kārtībā – lai neglītu padarītu glītu, izklīdinātu maldus un atklātu patiesību, ļauno uzvarētu ar labo. Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka mums jāiemācās pieņemt visu no Dieva kā dāvanu. Farizeji un likuma zinātāji meklēja „patvērumu” baušļu stingrībā. Viņi tos pavairoja līdz pat vairākiem simtiem. Viņiem bija bail no Dieva dotās brīvības, no mīlestības. Viņi neprata pieņemt Dieva dāvanas, jo to var izdarīt tikai ar brīvu sirdi. Dieva brīnumdarbi ir dāvana, kurā Viņš grib ar mums dalīties.

Tāpēc mēs šodien slavējām Tēvu: ‘Kungs, Tu esi liels!’ – turpināja Francisks. Es Tevi ļoti mīlu, jo Tu man devi šo dāvanu. Tu mani radīji, Tu mani atpestīji. Tā ir slavas dziesma. Tā ir līksmības pilna lūgšana. Tā ir priecīga, atvērta cilvēka lūgšana, nevis tāda, kurš staigā noskumis, jo, baidoties būt brīvs, neprot pieņemt Dieva dāvanu. Viņš zina tikai savus pienākumus. Viņš aprobežojas tikai ar pienākumiem. Šāds cilvēks ir pienākuma, nevis mīlestības ‘vergs’. Tad, kad tu kļūsi mīlestības ‘vergs’, tu būsi brīvs – atgādināja pāvests. Tā ir skaista ‘verdzība’. Taču tie to nesaprata.

Noslēdzot homīliju par diviem Kunga brīnumdarbiem, proti, par radīšanu un jauno radīšanu jeb atpestīšanu, Francisks aicināja pārdomāt, kā es pieņemu šīs Dieva dāvanas. Vai es pieņemu visu radīto kā dāvanu? Vai to mīlu un sargāju? Un kā es attiecos pret atpestīšanas dāvanu? Kā es pieņemu Dieva dāvāto piedošanu? Vai esmu tai atvērts? Vai pieņemu to brīvi un ar mīlestību, vai, tieši pretēji, meklēju „patvērumu” baušļu stingrībā? Pēdējais ceļš savā ziņā ir drošāks, bet tas nesniedz prieku. Kalpošana burtam nedara mani brīvu. Lai Kungs palīdz mums patiesi apzināties, ka pirms radīt pasauli Dievs mīlēja! Lai mēs apzināmies, cik ļoti Dievs mēs mīl, lai atzīstam Viņa lielumu un spējam Viņam pateikties! – vēlēja Svētais tēvs.

J. Evertovskis / VR