2017-01-16 16:27:00

Sadarbības globalizācija pret vienaldzības globalizāciju


14. janvārī pāvests pieņēma audiencē organizācijas “Global Foundation” locekļus, kas Romā piedalās apaļā galda sarunās. Tās ir sarīkotas, lai rastu veidus, kā stāties pretim vienaldzības globalizācijai un padarītu to par sadarbības globalizāciju. Pāvests pauda pārliecību, ka pasaules ekonomiskā sistēma, kas atgrūž vīriešus, sievietes un bērnus tikai tāpēc, ka viņi vairs nav produktīvi, nav pieņemama, jo tā ir necilvēciska. Jebkura politiskā, vai ekonomiskā sistēma, kas pārstāj rūpēties par cilvēkiem, krīt regresā un atsakās no cilvēciskā. Taču tas ir bumeranga efekts un šādi cilvēki, kas savas uzmanības centrā ir izvirzījuši mamonu – naudas dievu, agrāk vai vēlāk paši tiks atgrūsti.

1991. gadā, reaģējot uz represīvu politisku sistēmu sabrukumu un progresīvu tirgus integrāciju, ko nu esam raduši dēvēt par “globalizāciju”, pāvests Jānis Pāvils II norādīja uz risku, ka izplatīsies kapitālisma ideoloģija. Cita starpā tā nozīmē arī marģinalizāciju, ekspluatāciju, līdzcilvēka uzskatīšanu par svešinieku, nerūpēšanos par tiem, kas dzīvo materiālā un garīgā nabadzībā un aklu ticību vienīgi tirgus spēku attīstībai. Francisks atzīmēja, ka draudi, kas nodarbināja viņa priekšgājēja prātu un sirdi, diemžēl, lielā mērā ir īstenojušies. Tomēr, tai pašā laikā ir redzēts ne mazums iniciatīvu, ko atsevišķas personas un institūcijas cenšas pielietot, lai novērstu bezatbildīgas globalizācijas radīto postu. Pāvests šai ziņā pieminēja Māti Terēzi no Kalkutas, kuru pirms dažiem mēnešiem viņam bijusi laime pasludināt par svētu. Viņa noliecās pār visnabadzīgākajiem no nabadzīgajiem, katrā no viņiem atzīstot Dieva piešķirto cilvēcisko cieņu.

Pāvests norādīja, ka šī ir attieksme, kas ved pie brālīgas un sadarbīgas globalizācijas. “Pirmkārt, katram ir nepieciešams pārvarēt savu vienladzību pret nabadzīgo vajadzībām. Ir jāiemācās līdzjūtība pret tiem, kas cieš no vajāšanām, vientulības, piespiedu migrācijas un atšķirtības no ģimenes. Ir jāiemācās ciest kopā ar tiem, kuriem trūkst pieejas veselības aprūpei, kuriem jācieš no bada, aukstuma, vai karstuma,” sacīja Francisks.

Pāvests atzīmēja, ka šāda līdzjūtība tiem, kas darbojas finansu un politikas jomā, palīdzēs izmantot savu intelektu un resursus ne tikai tāpēc, lai kontrolētu globalizācijas efektus, bet lai globalizāciju labotu un ievirzītu to pareizā gultnē. “Politikai un ekonomikai ir jāiemācās arī piesardzības tikums,” teica Francisks. Viņš apliecināja, ka Baznīca apzinās neizmērojamo cilvēciskā prāta potenciālu, ja vien to ļauts vadīt Dievam, kā arī labo gribu, kas piemīt daudziem cilvēkiem. Tāpēc pāvests iedrošināja smelties nemitīgu iedvesmu no Baznīcas sociālās mācības, veicinot sadarbības globalizāciju, strādājot ar pilsonisko sabiedrību, valdībām, starptautiskajām organizācijām, akadēmiskajām un zinātniskajām kopienām, kā arī visām ieinteresētajām pusēm.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.