2017-01-16 15:12:00

Kādai jābūt draudzei, lai tās locekļu liecība būtu ticama?


Lai cilvēki satiktu un iepazītu Jēzu, ir vajadzīgi liecinieki. Liecināšana ir kristieša galvenais pienākums – sacīja pāvests svētdienas Svētās Mises homīlijā, apmeklējot Dievmātei veltīto Setteville di Gvidonia draudzi Romas perifērijā. Francisks skaidroja, ka būt lieciniekam nenozīmē būt svētam. Liecinieks ir nabaga grēcinieks. Apustuļi arī bija grēcinieki. Viņos redzam gļēvumu, nodevību, nenovīdību, godkāri un pat agresiju, tomēr, lasot Evaņģēliju, vienu grēku viņos neatrodam. Taču kristīgajās kopienās šis grēks ir ļoti izplatīts, un tā dēļ kopienas ir nespējīgas liecināt – norādīja Svētais tēvs. Vai jūs gribat, lai jūsu draudze ir pilnīga? – viņš jautāja. Tādā gadījumā ir jāizskauž šis grēks! Par kādu grēku šeit ir runa?

Pāvests paskaidroja, ka sv. Jānis Kristītājs, par kuru vēstī Evaņģēlijs, sniedz liecību par Jēzu. Tieši pateicoties viņa liecībai, daži viņa mācekļi satika Jēzu. Pāvests atzina, ka daudzi jo daudzi kristieši, tai skaitā garīdznieki, apliecina, ka Jēzus ir Dievs. Bet vai visi sniedz liecību par Jēzu? – viņš jautāja. Daži domā, ka būt kristietim nozīmē ievērot baušļus, darīt to vai citu lietu utml. Taču, īstenībā, būt kristietim, pirmāmkārtām, nozīmē liecināt par Jēzu. Tā ir vissvarīgākā lieta, un to darīja apustuļi. Pateicoties viņu sniegtajai liecībai, kristietība izplatījās pa visu pasauli. Tomēr, lai varētu kļūt par Jēzus lieciniekiem, viņi nebija beiguši nekādus kursus, nebija studējuši universitātē, bet savā sirdī dzirdēja Svētā Gara balsi un sekoja Viņa iedvesmai. Viņi bija uzticīgi Svētajam Garam.

Tai pat laikā visi apustuļi bija grēcinieki – turpināja Francisks. „Viņi visi bija grēcinieki, visi. Viņi bija skaudīgi, greizsirdīgi: ‘Nē, man jāieņem pirmā vieta, bet tev otrā’; un divi no viņiem vēršas pie mammas, lai tā prasa Jēzum piešķirt saviem dēliem pirmo vietu… Tādi viņi bija – ar visiem grēkiem. Viņi bija arī nodevēji, jo tad, kad Jēzus tika sagūstīts, visi, baiļu pilni, aizbēga; viņi paslēpās, bija nobijušies. Pēteris, apzinoties, ka ir visu vadītājs, juta nepieciešamību mazliet pietuvoties, lai redzētu, kas notiek; un tad, kad kalpotāja teica, ka arī viņš bija…, tad Pēteris iebilda: ‘Nē, nē, nē!’. Viņš nodeva Jēzu. Pēteris! Pirmais pāvests. Viņš nodeva Jēzu. Un tie ir liecinieki! Jā, jo viņi bija Jēzus atnestās pestīšanas liecinieki. Pateicoties šai pestīšanai, viņi atgriezās. Būt lieciniekam nenozīmē būt svētam, bet nozīmē būt nabaga vīram, nabaga sievietei, kas saka: ‘Jā, es esmu grēcinieks, grēciniece, bet Jēzus ir Kungs un es liecinu par Viņu, bez tam es cenšos ik dienas darīt labu, izmainīt savu dzīvi, staigāt pa pareiziem ceļiem’”.

Homīlijas otrajā daļā pāvests norādīja, ko darīt, lai mūsu draudzes un kopienas būtu labākas, svētākas. Apustuļi, lai cik bija grēcīgi, tomēr nekad nerunāja cits par citu neko sliktu. Šai ziņā viņu priekšā „var noņemt cepuri”. Runājot par šodienas kristīgajām kopienām, Francisks ar nožēlu atzina, ka ļoti bieži mēs viens otram „plēšam nost ādu”, gribam būt pārāki par citiem un slepus runājam par otru sliktu. Apustuļi dažādi grēkoja, arī mēs dažādi grēkojam, tad ejam pie grēksūdzes, atgriežamies, labojamies. Taču draudze, kurā ir pļāpas un aprunātāji, ir kopiena, kas nav spējīga liecināt – uzsvēra Svētais tēvs. Gribat, lai jūsu draudze būtu pilnīga? – viņš jautāja. „Tad nekādu aprunāšanu! Nekādu! Ja tev pret otru ir kaut kas pret, tad pasaki to viņam atklāti vai ej pie prāvesta, bet nerunā aiz muguras! Aprunāšana ir kā tārps, kas sagrauž kopienu.” Noslēgumā pāvests aicināja minētās draudzes locekļus apņemties nevienu neaprunāt. Ja visi tā darīs, tad draudze būs liecinieku draudze. Šādu liecību mums atstāja pirmie kristieši, par kuriem sacīja: „Paskatieties, kā viņi viens otru mīl!”.

Pēc ilgāka pārtraukuma šī bija pāvesta Franciska pirmā vizīte vienā no Romas draudzēm. Sakarā ar Dieva žēlsirdībai veltīto jubilejas gadu, 2016. gadā visas vizītes pa Romas un Itālijas draudzēm bija atceltas. Gvidonijā, kas ir Romas piepilsēta, dzīvo aptuveni 80 tk. iedzīvotāju. Šīs draudzes apmeklējuma laikā pāvests ne tikai celebrēja Svēto Misi, bet arī tikās ar bērniem un skautiem, ar kuriem apmēram pusstundu spēlēja jautājumu un atbilžu spēli, ar slimniekiem, ar vecākiem, kuru bērni tika nokristīti pēdējā gada laikā, ar pastorālajiem darbiniekiem un priesteriem. Pirms Euharistijas svinībām, dievnama sakristejā Francisks uzklausīja dažu ticīgo grēksūdzes. Izlīgšanas sakramentu no pāvesta saņēma kāds jauns laulātais pāris, viens pusaudzis un kāda slimā bērna tēvs. Bērniem Svētais tēvs atgādināja, ka sniegt kristīgo liecību nozīmē, neskatoties uz dzīves pārbaudījumiem, ar prieku runāt par Kungu.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.