Kā es izdzīvoju savu šodienu?

Mūsu dzīve ir „šodiena” un otras tādas nebūs – sacīja pāvests ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Viņa teiktais ir pamudinājums pārdomāt, vai mana sirds nav nocietināta? Vai tā ir atvērta Dievam? Vai, gadījumā, nav tā, ka es dzīvoju bez ticības vai pieķēries grēkam?

„Ja jūs šodien dzirdēsiet Dieva balsi, nenocietiniet savu sirdi”, lasām pirmajā lasījumā no Vēstules ebrejiem (3,7). Balstoties uz šo fragmentu, Francisks pievērsās diviem atslēgas vārdiem: „šodien” un „sirds”. Šodiena, par kuru minētajā Svēto Rakstu vietā runā Svētais Gars, ir nekas cits kā „mūsu dzīve”, kurā nebūs iespējas atgriezties – sacīja pāvests. „Šodien” esam saņēmuši Dieva mīlestību, „šodien” Dievs atklāj mums sevi, „šodien” mums ir iespēja atjaunot ar Dievu noslēgto uzticības derību. Svētais tēvs uzsvēra, ka ir tikai viens „šodien”, tomēr mums ir kārdinājums visu atlikt uz rītdienu. Es to vai to izdarīšu rīt – mēs domājam. Taču, kā to skaidro pats Jēzus līdzībā par desmit jaunavām, rītdienas nebūs. Negudrās jaunavas ierodas pie līgavaiņa vēlāk, bet durvis jau ir aizslēgtas. Citā līdzībā lasām, ka kāds klauvē pie durvīm un saka: „Kungs, es taču kopā ar tevi ēdu, es biju kopā ar tevi…” Bet saņem atbildi: „Es tevi nepazīstu… Tu ieradies par vēlu…”

„To es jums saku nevis, lai jūs biedētu, bet vienkārši, lai pateiktu to, ka mūsu dzīve ir ‘šodiena’: šodien vai nekad”, precizēja pāvests. „Rīt būs mūžīgā rītdiena, kura nebeigsies; tā būs rītdiena uz mūžiem kopā ar Kungu. Vai es esmu uzticīgs šim ‘šodien’? Uzdošu jums jautājumu, ko uzdod Svētais Gars: ‘Kā es izdzīvoju šo šodien?’”.

Otrais vārds, kas atkārtojas minētajā Svēto Rakstu lasījumā ir „sirds”. Ar sirdi mēs „satiekam Kungu” – skaidroja Svētais tēvs. Jēzus ne reizi vien pārmeta ļaudīm viņu sirds kūtrumu, to, ka tie bija kūtri savā saprašanā. Kā ir ar mūsu sirdi? Vai tā ir atvērta Kungam? Kungs mums ir devis iespēju izdzīvot „šodienu” pilnā mērā. Viņš grib, lai mūsu sirds ir atvērta, lai tā nav nocietināta, perversa, lai mēs neesam neticīgi un piesaistījušies grēkam. Kā es izdzīvoju savu „šodienu”? Rītdiena var arī nepienākt. Jau šodien pat var pienākt manas dzīves noriets. Vai es dzīvoju Kunga klātienē? Vai es esmu ticīgs? Vai mana ticība ir stipra? Vai mana sirds ir atvērta? Vai tā ir atvērta Dieva mīlestībai? Pārdomājot šos jautājumus, lūgsim no Kunga to žēlastību, kas katram no mums ir vajadzīga – mudināja pāvests.

J. Evertovskis / VR