Kā palīdzēt jauniešiem atklāt savu aicinājumu?

Ceturtdien, 5. janvārī, pāvests pieņēma audiencē pastorālajam darbam aicinājumu jomā veltītās gadskārtējās tikšanās 800 dalībniekus. To rīkoja Itālijas Bīskapu konference. Kā labāk palīdzēt mūsdienu jauniešiem saskatīt savu aicinājumu? Kā viņus efektīvāk uzrunāt un ko šai laukā būtu jāizvirza par prioritāti? – tie bija Franciska iepriekš sagatavotās uzrunas galvenie punkti. Uzrunu klātesošie saņēma rakstiskā veidā, bet audiences laikā Svētais tēvs vērsās pie viņiem saviem vārdiem.

Iepriekš sagatavotajā tekstā pāvests uzsver, ka mūsdienu jauniešiem ir vajadzīgs atspirdzinošā ūdens avots, lai tie varētu remdēt savas slāpes un turpināt iet meklējumu ceļu. Jaunieši ilgojas pēc cēlas dzīves. Satikties ar Kristu, ļaut Viņa mīlestībai sevi savaldzināt un sekot Viņam nozīmē paplašināt savas dzīves apvāršņus un iemantot nesatricināmu cerību. Lai palīdzētu jauniešiem atklāt savu aicinājumu, pašiem Baznīcas ganiem un citiem pieaugušajiem jābūt dedzīgiem un jārāda nesavtības piemērs. Viņiem jāiegulda šai kalpojumā visu sevi un jāuzņemas rūpes par jauniešiem, apzinoties, cik liels dārgums ir uzticēts. Bez tam, viņiem jāizturas pret katru jaunieti ar lielu cieņu, kas nozīmē, darīt visu iespējamo, lai tie būtu laimīgi, zinot, ka tas var pārsniegt pašu vēlmes un gaidas.

Lai efektīvāk uzrunātu jauniešus, tas ir, lai viņi ticētu tam, ko viņiem saka, un lai panāktu ar viņiem pēc iespējas lielāku vienprātību, jāprot viņus uzklausīt, jāmāk „zaudēt laiku” tam, lai sadzirdētu viņu jautājumus un viņu vēlmes. „Jūsu sniegtā liecība būs iespējami pārliecinošāka tad, ja jūs priekā un patiesībā pratīsiet atklāt to, cik skaisti un brīnišķīgi ir iemīlēties Dievā”, raksta pāvests. Lai spētu to atklāt, jābūt garīgi sakopotiem, nedrīkst ļaut ārējām rūpēm izsist sevi no sliedēm. Tā vietā ir pilnībā jāuzticas Kunga žēlsirdībai un maigumam, jāatjauno sava uzticība reiz izdarītajai izvēlei un jāatgriežas pie „pirmās mīlestība” (sal. Atkl 2,5) svaiguma.

Runājot par prioritāti aicinājumu veicināšanā, Francisks saka, ka vajadzētu koncentrēties nevis uz to, cik efektīvs ir mūsu darbs, bet drīzāk uz modrību un būt vērīgākiem aicinājumu izšķiršanā. Bez tam, vajadzētu prast dažādos notikumos saskatīt vairāk pozitīvā, mācēt apbrīnot un pateikties par tām dāvanām, kas katram ir dotas, kā arī vairāk izcelt spējas un potenciālus, bet nevis trūkumus. Svētais tēvs norāda, ka šodien šajā kalpojumā ir vajadzīgs plašs tvēriens un skatījums, kā arī kopības dvaša. Raudzīties pozitīvi nenozīmē neredzēt grūtības un problēmas, bet gan nozīmē pieņemt īstenību tādu, kāda tā ir, saskatot katru zīmi, kas norāda uz cilvēka sirds nesavtību un cēlumu. Aicinājumi var būt dažādi, bet pirmā lieta, uz ko Kungs jaunieti aicina, ir iziešana no sevis, lai kļūtu par dāvanu citiem. Tam Viņš sniedz savu atbalstu un dod savu svētību.

J. Evertovskis / VR