Japāna: pārdomas par kristīgo misiju mūsdienu apstākļos

“Misija sekularizētā zemē” – par šādu tematu žurnālā “La Civiltά Cattolica” savās domās dalās jezuītu tēvs no Japānas Šuniči Takaijanagi. Bijušais Starptautiskās Teoloģijas komisijas loceklis atzīmē, ka vārds “misija” šodien tiek bieži izmantots, apzīmējot projektus un aktivitātes, kas cilvēci ieved jaunā vēstures posmā. Lai iztulkotu šo vārdu kristīgajā nozīmē, viņa dzimtajā valodā pastāv trīs iespējas – “dendō”, kas nozīmē “mācīt dzīvi”, “fukyō” – “aizsargāt patiesību” un “senkyō” – “sludināt patiesību”.

Iedziļinoties šo terminu nozīmē, tēvs Takaijanagi veic sekularizācijas procesa izpēti Japānas sociālajā dzīvē un mēģina kavēties pārdomās par efektīvāku kristīgās ticības sludināšanu tālajā Austrumu zemē. Vispirms jezuītu tēvs izceļ, ka misijas stratēģijai ir jābalstās uz trim Vatikāna II koncila dokumentiem, kas skar šo tematu. Tie ir Deklarācija par Baznīcas attiecībām ar citām reliģijām “Nostra aetate”, Dekrēts par Baznīcas misionāro aktivitāti “Ad gentes” un Deklarācija par reliģisko brīvību “Dignitatis humanae”, kas zināmā mērā veido pamatu diviem iepriekšminētajiem dokumentiem.

Lai arī kristīgā misija ir devusi lielus rezultātus XVI gadsimta Japānā, līdzīgus panākumus vairs nav iespējams sasniegt mūsdienās, ko raksturo straujš materiālās kultūras progress un pārticīgs dzīves stils. “Jaunajai Evaņģēlija sludināšanas stratēģijai ir jākļūst par reliģijas nepieciešamības izteiksmi sekularizētās Japānas cilvēku dzīvē” – tāds, saskaņā ar tēva Takaijanagi domām, ir kristīgās misijas mērķis šodien.

No otras puses, Japānas tradicionālā reliģija – šintoisms, ir politeiska. Līdzās daudzo dievību pielūgsmei, tā ļauj brīvi apmeklēt jebkuru svētnīcu, templi, vai baznīcu. Šī brīvība ietver arī to, ka šodien japāņi savā ikdienas dzīvē nepraktizē nevienu reliģiju. Bez tam, viņi ir neizpratnē par to, ka aizbildinašanās ar reliģiju var vest pie terorisma. Daži intelektuāļi gandrīz neapzināti, mēdzot uzdod jautājumu, vai monoteiskās reliģijas patiešām var būt tolerantas pret citu reliģiju pārstāvjiem.

I. Šteinerte/VR